| :Knuts Skujenieks: |
[02 Jul 2003|09:22am] |
*
ir labi mums
ir mazliet skumji mums
ir zieds un pumpurs
vienā ērkšķu zarā...
*
man šajā zvaigžņu naktī klājas
kā gliemezim bez savas mājas
un cik es rāpies neapstājies
man allažiņ tāpat ir klājies
pa nakti salstu dienā žūstu
un dzīves laimi neiegūstu
kaut man kā zvēram bargi ragi
ap sirdi tramīgi un smagi
jo tur kur neaiziet bez kājām
ir vēl viens gliemezis bez mājām
*
nelūkoties ilgi acīs
iejūtīgi roku dot
nesacīt neviena vārda
pacelties un aizlidot
aizmaldīties mežu galos
bālganajā gaisā kust
tikai burvību un vēju
atvērtajās lūpās just
*
..naktis - mūsu vienīgās mājas
un vienīgais pret zvaigznēm lūgums
lai nenāk, lai nesakrājas
pa dienu sāpe un rūgtums..
*
..jau kuru katru brīdi lietus
caur dvēseli un miesu līs
mēs visi esam pelnījuši
lai kāds mūs uznes debesīs.
|
|
| ...Gvido un kardināla saruna no Fellīnī filmas 8 1/2 |
[02 Jul 2003|02:34pm] |
- Jūsu gaišība. Es esmu nelaimīgs.
- Kādēļ gan jums būtu jābūt laimīgam?
Tā taču nav tava sūtība.
Kurš ir teicis, ka mēs nākam šajā pasaulē, lai būtu laimīgi?!
...
|
|
| savādā pasaulē, savādas lietas.. |
[02 Jul 2003|04:05pm] |
..šodienas Dziesma [Crowd]
!!!
|
|