| |
[10. Mar 2011|19:44] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | fever ray | ] |
lūk, 8.martā vīrietis aizgāja uz banku samainīt valūtu, pārnāca mājās ar puķi, kārtīgi izmīlēja pēdējo reizi un aizbrauca uz Franciju ar Sprīdīša lāpstiņu un apņēmības pilnām kabatām pārrasties kā miljonārs (lasīt-mazliet turīgāks nekā dzimtenē). Nav jau laika skumt, jo virtuvē rosās vāciešu pāris no couch surfing- tikko gandrīz salauza gāzes plīti un ber jautājumus kā no pārpilnības raga.
|
|
|
| gandrīz CV |
[27. Okt 2010|21:49] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | linda perhacs- parallelograms | ] |
es vēl atceros kā pirms nepilniem 4 gadiem es- jauka meitene no laukiem ar divās bizēs sasietiem matiem un mantu pauniņu (60 litru ietilpīgu mugursomu) pār plecu ierados Lielo Džipu Pilsētā. Studēt, meklēt vienlaicīgi kā vīru tā darbu un iemācīties būt pieaugušai. Dzīvoju kojās, Teikā. Sākotnēji man bija istabas biedrene, kura pārnākusi no lekcijām ievēlās gultā un neizkustējās no tās līdz pat nākamajm rītam, bonusā kaut kāda blonda histēriķe, kuru nav pat vērts pieminēt. Un tad bija rokenrola istaba, kur mēs tā draudzīgi, kursa ietvaros, metām pa lampu, būvējām netīro trauku piramīdu un tur arī vienā jaukā pēcpusdienā Edgars, kuru tagad , man neizprotamu iemeslu dēļ, rāda dažādos LTV1 raidījumos, iemaldījās ar nodīrātu stirnas kāju, (tēvs-tālbraucējšoferis bija ooops! notriecis) kuru uzsviedis uz galda noburbināja-samarinējiet šašļiku, meitenes. Un tā tālāk un tā joprojām. Tad sekoja pārvākšanās uz centra komunālo dzīvokli, jo tā vienkārši vajadzēja. Un centrā, te, centrā ir brīnišķīgi. Ej flaneļa pidžamā uz veikalu pēc piena un uz lekcijām aizskrien pa 10 minūtēm. Un kur nu vēl kaimiņš, kurš staigā apkārt bez krekla kā pats Džeikobs no Krēslas filmām.
Bet tagad man jāpārceļas uz Ķengaragu. Par publiku 7. tramvajā es bieži spamošu, tā kā - atdraugojiet mani jau laikus. Iespējams, kolorītie tipāži ir arī iemesls, kāpēc es tagad rakstu. Man tik ļoti riebjas tā apkārtne (ok, saturās, te būs naivas meitenes spriedelēšana)- ne tur jūgendstils, ne klasicisms! Nekā! Pāri ceļam tikai Maxima. Ja reiz tā vaļsirdīgi, tad man no tām urlām tramvajā riktīgi bail. Tik ļoti bail, ka uzaicināju draugos.lv bijušo kursa biedru no politiskās partijas VL. Nezinu, protams, kā manas bailes tas izkliedēs.
Izmisums tik pamatīgs, ka šķiet, brīvdienās bildināšu draugu un pārcelšos dzīvot uz Cēsīm. Pārtiksim no sms kredītiem un bērnu pabalstiem.
|
|
|
| komunālā dzīvokļa "prieki" |
[19. Okt 2010|11:05] |
vakar pirms gulētiešanas gribēju iztīrīt zobus, tādēļ devos uz dušas telpu. Droši spēros iekšā, bet tur, visā savā kailajā (frontal view) būtībā pie spoguļa gozējās viens no tiem studentiem. samulsu, nosarku un atvainojos, bet šis mani izstūma laukā pa durvīm, acīs zvērojot niknam skatienam par traucējumu. Bet arī pēc manas izsviešanas laukā viņš nepapūlējās izdarīt tik elementāru lietu kā durvju aizslēgšanu.
|
|
|
| |
[11. Okt 2010|23:31] |
komunaļņikā ievākušies studenti. 3 gab. uzvedas tik skaļi un pārliecinoši, ka man bail līst laukā no istabas, lai ietu uz wc.
|
|
|
| |
[5. Okt 2010|21:57] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | csi | ] |
Lonely planet Baltijas valstu ceļvedī par Latviju rakstīts- famous for winning the 2002 Eurovision Song Contest. lepojamies?
|
|
|
| |
[3. Okt 2010|22:50] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | the knife- we share our mother's health | ] |
Viss sākās jau 4dien pa ceļam uz Čikāgas piecīšu koncertu. Jā, man patīk viņu mūzika un pēdējais koncerts, kurā es biju notika aptuveni 1991.gadā, tādēļ es ļoti priecājos, ka viņi uzstājās vērmanītī par pliku velti. Kaut kur starp Ģertrūdes ielu un Avota ielu mani piemeklēja apjausma, ka dzīvei nav jēgas. To vēl pastiprināja meitene, kura nāca man pretī pa Tērbatas ielu, dzerdama d-light no pudeles gaišā dienas laikā. Smacējošā doma par bezjēdzīgumu neatkāpās arī 5dien, kad pārnākot no lekcijām, par spīti tam, ka viņš bija apgalvojis nekad nepirkšu puķes, mani sagaidīja draugs ar sulas glāzē ieliktu dzeltenu rozīti. 6dien es aizgāju izpildīt savu pilsoņa pienākumu un tad attapos kopā ar draudzenēm frančos, jo neko šikāku atļauties nevarējām. Viņas uzsauca un rezultātā es piedzēros kā zeķe. Mājās es gribēju uztaisīt šokolādes kūku māsai un draugam, bet sanāca, ka kūka piedega. Un šorīt no rīta es izdomāju, ka esmu nelaimīga un negribu nekādas attiecības, studijas vai darba meklējumus, bet vienkārši sapakot somu un doties uz Angliju un dzīvot skvotos. viens kā pirksts ir vislabākais veids kā dzīvot un vislabāk to darīt dziļi mežā pie stirnām un dzeguzēm!
|
|
|
| |
[18. Sep 2010|03:36] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | yeah yeah yeahs- gold lion | ] |
"Mīlas vasarā" iegūto plastmasas pīliti centos pielīmēt pie matu stīpiņas ar universālo montāžas līmi, kurai pa spēkam savienot reģipsi, flīzes, metālu, stiklu u.t.t, bet kombinācija plastmasa+plastmasa nekādi nesanāk. es raudu.
|
|
|
| |
[1. Aug 2010|19:48] |
es dievinu to latviešu teicienu - ne mana cūka, ne mana druva!
|
|
|
| |
[21. Jul 2010|14:52] |
gandrīz no krēsla nokritu izlasot, ka biļete festivālam Labadaba maksā 15 latus!
|
|
|
| muļķības slavinājums |
[18. Jul 2010|02:40] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | pete doherty-fuck forever | ] |
nepietiek jau ar to, ka šodien sabēdājos (ak vai, informēja LNT ziņas- festivālam "Jaunais Vilnis"būs jāiztiek bez mūzas, jo Alla Pugačova šogad savu dalību tajā neņems), tagad vēl karaliski pārplēsu ar metāla sloksni sev pirkstu- nu tā, ka ar asins šļakatām un tieši tik nepatīkamiem skatiem (samulsis nags un nomaldījies miesas gabaliņš) , lai jūtīgākai auditorijai vajadzētu palūgt novērsties . Un jo īpaši tas skumji tādēļ, ka cietējs, pieskaitot dažādus praktiskus apsvērumus, bija viens no maniem mīļākajiem pirkstiem. Un jā, es tagad rakstu ar labo roku un šis ieraksts, tā bakstoties tapa varen lēni.
|
|
|