Gari mati kļuvuši par jaunatnes modi. Kādi ir šīs parādības iemesli? Paši hipiji, hamleri, “brāļi iekš Kristus” un viņiem līdzīgie ASV, Anglijā, Francijā un citās attīstītās kapitālisma valstīs atrod savai idejiskajai plūsmai atbilstošu izskaidrojumu. Losandželosas hipijs narkomāns Vreks Stīvens, viens no šīs kustības “ideologiem”, apgalvo, ka “matu griešana ir dabas likumu pārkāpums”. Cilvēkiem esot jādzīvo tikpat brīvi un nepiespiesti, kā, piemēram, aug puķes. Hamleri apgalvo, ka cilvēks nedrīkst lietot nekādus ieročus (arī šķēres esot ierocis), kā arī līdzekļus, kas kaitētu dabai. Pie pēdējiem viņi pieskaita arī ziepes. (..)  Garie mati kļuva par simbolu neapmierinātības izpausmei pret pastāvošo morāli, bet dažkārt pret- arī amorfām dumpīgām noskaņām. /laikraksts "Cīņa" 1972.g. 28.oktobrī/

Protams, nepavisam negribam visus hipijus uzskatīt par psihiski slimiem, tomēr noteikti domājam, ka daudzus no aktīvajiem pārstāvjiem vispirms būtu lietderīgi sūtīt nevis uz miliciju vai rādīt žurnālistam, kas meklē tēmas satīriskām publikācijām, bet gan ārstam psihiatram. /tā 1970.g. mēnešrakstā "Veselība" rakstīja RMI Psihiatrijas katedras asistents I. Eglītis/

(..) Jā, viņš ņemot sievietes, katru vakaru citu, bet dažreiz esot ļoti savādi, esot tādas, kurām nevarot neko "nodarīt". Nespējot un beigas. Pavisam jocīgi! Pārbraucot no laukiem-naktī 12-tos- un tūlīt gājis uz krogu uzdzīvot. Tā un tā, draugu viņam nekad neesot. Tie ātri viņu atstājot. Piemēram, viņš stundām ilgi sīki jo sīki varot runāt un stāstīt par papirosu galu kolekcijas krāšanu, un tad pēkšņi iejautāties tam otram:"Kādēļ jūs sēdat uz krēsla?". Draugs tūlīt apvainojies u.t.t. Savā ziņa jocīgs un muļķīgs ir šis Padegs, bet arī tas viņam labi piestāv. Gluži tāpat kā papirosu galu kolekcija. Kalnačs, J. Trīs+ dāvanas Rīgai//Rīga-800, gadagrāmata, 2000-76-77.lpp

ak, zaļā skaudība, ne līdaciņa. sēžu nakts klusumā ar kafijas krūzīti un mēģinu salipināt kontentanalīzi. Brīžos kā šis es gribētu būt kā Viņi- nu tie wannabe mag.hist., kuri visu dara laicīgi un katru vakaru pirms gulētiešanas lasa Vēsturnieku komisijas rakstus, sliktakajā gadījumā Kisindžeru vai Džadu.

vāju nervu dēļ internetā nekādus komentārus nekad nelasu. tagad gan- vakar vēsturnieki un filozofi devāmies simboliskā gājienā no vecā faķa uz jauno mājvietu. tā, lasu tos komentārus, kur cilvēki retoriski jautā "kāda jēga no viņiem?" un vēl šo to, varbūt pat ne glaimojošu, bet brīnos, ka nekas no tā visa mani ne aizskāra, ne satrauca. jo jēga- kāda vispār kaut kam ir jēga? nekam nav! vienīgi bērnus dzemdēt un audzināt pareizi ir jēga. (a īstenībā jau nav).

par izglītības izvēli- nu un, ka es studēju vēsturi? protams, no tā nav nekāda taustāma labuma , bet es visu to vēstures būšanu vienkārši mīlu! vai mīlestība būtu apspriežams temats? es taču nerakstu portālos un nepārmetu, ka kāds mīl Pēteri ne Jāni, vai Annu Katrīnas vietā!