| spams |
4. Mar 2009|01:33 |
martā braukšu šurpu-turpu ar tramvaju. pirms tam biju pārliecināta autobusu pasažiere. nu re, šonakt braucot uz kojām uzskrēju virsū 2 bijušajām klases biedrenēm, kas man vienmēr drusku šķitušas trulas un bezgala garlaicīgas. tā nu viņas uzreiz metās stāstīt, cik forši viņām iet, kā viņas dzer, ko dzer, kur tusējas (jēziņ, cik truls vārds) un cik visā visumā viņu dzīves piepildītas un cik viss ir fabolous. visbeidzot viņas nonāca arī līdz jautājumam- kā tev iet? un es nespēju pateikt neko citu kā- mēs visi reiz mirsim, tas arī ir viss!
un tajā brīdī, šķiet, es viņām vairāk nepatiku.
|
|