|
7. Nov 2011|22:31 |
es jau gandrīz biju piemirsusi, ka studēju, līdz mani atmodināja vēstule draudziņos no vienas jaunas censones, kura man mazliet derdzas un uzjautrina reizē, bet tik tiešam no sirds novēlu viņai sekmes dzīvē un akadēmiskajā laukā. Nu lūk, liktenim labpaticis, ka mums jāsastrādājas viena kursa ietvaros, kādeļ viņa pēc pārmetuma, ka mēnesi nevarot mani sadabūt rokā (hallo, jaunkundz- tu mani esi seju-grāmatā un mirguļo katru vakaru čata sadaļā) draudziņos raksta - PS: zinu ka mazliet pārstresoju, bet man šī atzīme ir ļoti svarīga.
Es smaidu.
|
|