|
14. Okt 2010|14:02 |
Kopš mans dators nolēma nosvilt man parādījās laiks, ko var izmantot gandrīz vai lietderīgi, jo sēdēšana draudziņos un refresh podziņas spiešana visas dienas garumā vairs nav iespējama. Tātad, jau otro nedēļu strādāju brīvprātīgo darbu, kas pārsvarā izpaužas kā putekļu slaucīšana no plauktiņiem, mantu glīta sakārtošana un ziedojumu šķirošana. Piedalījos arī tādā ērmīgā pasākumā, kur pārējie dalībnieki ir nākamie modes dizaineri pretstatā man- cilvēkam, kurš lāgā pat adatu nespēj rokās noturēt. Jebkurā gadījumā- neejiet uz tādiem ērmīgiem modes pasākumiem, jo var gadīties, ka kāds no nākamajām latviešu modes zvaigznēm pie debesīm nepārtraukti tēlos angļu akcentu, kas visas dienas garumā var ļoti nokaitināt un radīt vēlmi mest ar smagiem priekšmetiem pa tēlotāja galvu. Bet mēs visi taču labi zinām, ka agresija nav laba lieta. Pati "modernākā" lieta, ko es šobrīd daru- mācos aust jostas celu tehnikā- process diezgan interesants. Ja man sanāks tīri glīti, tad meklēšu laika mašīnu un pārcelšos uz dzīvi vēlajā dzelzs laikmetā, kad celošana bija nepieciešama prasme. Un vakar mēs ar kursa biedriem jauki pieļurbājāmies "Alā",kur viens no čomiem uz visiem maniem muļķīgajiem jociņiem tā tēvišķi uzsita pa plecu, teikdams būs jau labi. Ļoti gribētos tam ticēt.
Lai jums siltas kājas un balzāmiņš pie tējas šajā slapjā-suņa laikā!
|
|