vakarā lielās sarunas,sapņu pilis un nākotnes plāni, izraudāju visas acis,otra puse bez emocijām un nekur jau tālu netiekam ar saviem pārsimtlatiem,oij,pardon, eiro. cilvēks domā, dievs dara (lasīt - priekšnieks labi nemaksā).

un tagad situācija ir tāda- vai es A) šķiros no Ludviga konkrētajā štābiņā vai B) eju pie friziera, griežu nost matus,iestājos klosterī vai šķiros no Ludviga un mīļotā un ievācos jaunajā miteklī un naktīs slapstos cauri cita cilvēka istabai, lai vārītu espresso savās pilnmēness naktīs.