| |
[25. Okt 2010|12:00] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | inokentijs mārpls- silta meitene | ] |
4dienā Alā, pēcāk 5dienas vēlā vakarā, sežot lekcijā un klausoties par pareizticīgās baznīcas kolīzijām, man ne prātā neienāca , ka šīs brīvdienas izvērtīsies tik alko pilnas. Nabaklabā notika filmas cienīgs sižets, tas pats tipiskais- dzīves posmā, kad šķiet viss ir kārtībā, uzrodas kāds sen neredzēts cilvēks, apskauj tevi ar pompozu žestu un izraisa tik pretrunīgas jūtas, ka saproti- kājas jāņem pār pleciem un jāmūk mājās, lai dzeršanu turpinātu tur. Kopā ar draudzenēm iegājām vienā diennakts veiklā, kur mums lētāko vīnu atkorķēja un pārlēja tādos kā urīnanalīžu traukos. Veikalā uz galdiņa nevērīgi nomests gulēja kaut kādas sektas materiāls par Dievu, ap kuru mēs tā domīgi pastāvējām brīdi, tā īsti nespējot saprast- vai uztvert bukletu kā zīmi vai tomēr nē. Interesantākais tovakar, kas vēl sekoja, bija Edgara Š. parādīšanās pie Teātra bāra ar cigareti vai mobilo rokās. Nu re, un viena no meitenēm, jau stipri iereibusi, par visām varītēm gribēja iet viņam klāt un jautāt, kāpēc Hosiela izjukusi. Vai viņa to izdarīja vai nē, es diemžēl neatceros, bet ļoti ceru, ka nē.
6dien ar vienu kāju biju māsas dzimšanas dienas svinībās zolīda paskata kafejnīcā, bet ar otru- vecajās kojās, kur ciemos bija atbraucis kursa biedrs-šobrīd vēstures skolotājs nekurienes vidū, ar lielu nepatiku pret to, ko viņš dara. Sirsnīga pasēdēšana, bet ejot gulēt man acu priekšā parādījās tas koka žogs Cēsīs, uz kura rakstīts mīlestības nav, princesīt!
Bet kas to lai zina, varbūt pastāv tāda mīlestība, jo galu galā, nevar taču ticēt visam, kas uz koka sētām sarakstīts. |
|
|