| |
[18. Okt 2009|21:41] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | mogwai- we're no here | ] |
man palaimējās būt bērnam laikā, kad vēl bija tāda brīnišķīga parādība kā Olgas disenīte, kas
nozīmē to, ka atbrauca Olga R. un pilsētas estrādē padziedāja, padejoja
un rūpējas par to, lai visiem sanākušajiem bērniem un viņu vecākiem
būtu labs garastāvoklis. Nu re, un neatceros cik man toreiz bija gadu,
bet Olga publikai uzdeva jautājumu- kam patīk backstreet boys? un
hell yeah kā man tajā vecumā patika tas ansamblis.attapos uz skatuves
kopā ar tikpat mazu čigānpuiku (vai man jāsaka romas tautības?) un mums
abiem bija 1 mikrafons un mēs ļoti operatīvi vienojāmies par dziesmu,
kurai abi zinājām vārdus. kuru dziesmu mēs dziedājām, un kā mums
skanēja es vairs neatceros. balva bija piepūšama bumba pludmales
priekiem un kaut kādas želejkončas.pirms sāku rakstīt, mērķis bija ar šo stāstu paust kaut kādu morāli, bet tā kā es vairs neatceros kādu tieši, tad morāle šoreiz izpaliks.
|
|
|