tik tiešām lieliskas bija dzīres Tērvetē- medalus, uz uguns cepināta cūka, zirņi, kāpostiņi, pupas un grūbas. jā, uzsvars uz medalu. Tā kā no noguruma  naktī uz pārdesmit minūtēm aizmigu pašā Tērvetes pilskalnā, šodien priecājos par iesnām. Tomēr neviltots prieks arī par to, cik tā zemīte maza- satiku vienu no cibiņiem, preiļprieku cilvēku Uģi, kurš cerams būs piedevis to, ka es kā svētu pienākumu uztvēru  stāvā pilskalna parādīšanu. Lieki piebilst, ka kāpjot lejā,  ņemot vērā mūsu abu alus pakāpi galvās un kājās, paslīdējām bieži, man pat ir zilumi.