vakarnakt gāju gulēt ar šņabja kompresēm ap potītēm. tagad, neskatoties uz faktu,ka ir vasara, esmu kājās uzvilkusi zeķes, kas piestūķētas pilnas ar saburzītām kāpostu lapām. ar tādām apdeitotām zeķēm došos meklēt vajadzīgo šūšanas veikalos. apdedzināto kāju dēļ mans gaidītais vasaras rokenrols aizkavējies jau par 4 dienām, bet vienīgais, ko es gribu ir - iet un darīt muļķības. protams, protams, ka es paturu prātā viedāko no viedākajām tēzēm- vienmēr jau var būt vēl sliktāk.