|
26. Jun 2010|06:00 |
Līgo svētki pagāja aptuveni 50 km no Cēsīm vietā, kur visi visus pazīst un visu viens par otru zina. Tur bija daudz tāda paskata puikas, kurus Rīgā un citās pilsētās apzīmētu ar vārdu urlas. Bet viņi bija ļoti miermīlīgi un draudzīgi, kā nekā 6 no rīta uzradās ar odekolona karafīti, pilnu ar paštaisītu šņabi un bonusa frāzi-kas ir? jūs mūs necienāt? Brīnišķīgajā vietā tiek piekopta tradīcija iet no mājas uz māju aplīgot kaimiņus un dabūt free food, free drinks. Protams mēs, ne -vietējie to nezinājām, un kad pagalmam tuvojās aptuveni 50 cilvēku liels bars, dziedādams un lāpām rokās, mēs domājām, ka nāk kukusklans dedzināt nost mūsu fazendu un mūs pakārt ābelēs kā kokvilnas plūcējus. Tomēr viss izbeidzās labi un lielākie pārdzīvojumi sekoja nākamajā dienā, mācoties spēlēt akordeonu, 'mūkot pa pļavu no aitām, un spēlējot spēli- pārlej otram alu kausā, kamēr šūpojaties šūpolēs. Vispār jau trīsdienieks ar home made alu un home made šņabi, apkārt ņirbošiem dažādu krāsu treniņtērpiem, daudz jo daudz dziesmām un prieka pilnu sirdi.
|
|