|
20. Jun 2010|01:42 |
pirms nedēļas, iemetot somā zobu suku, rupjmaizes kukuli un flaneļa pidžamu ar lācīšiem, saukta un aicināta aizbraucu ciemos pie Daiņa -95 km prom no Rīgas un 4. vintage festivāla. Un kaut kur starp mūzikas klausīšanos uz platēm, lentēm un Toma atnestā pieneņu vīna dzeršanu, es klausījos stāstos par stopēšanu-piem., 22 dienas lietū un saulē līdz Spānijai. Ļoti iedvesmojoši, bet, kad atgriežoties Rīgā mani sagaidīja vēstule no draudzenes ar aicinājumu - īkšķojam uz Berlīni, es varēju tik vien kā nogrozīt galvu treknā atteikumā. Un kas vainīgs? vecāki, protams! viņi taču satraucas par saviem bērniem neatkarīgi no tā, cik viņi pieauguši, nodrošināti, patstāvīgi un tā tālāk. Un tāpēc, ka vecāku pienākums ir mūždien satraukties par saviem bērniem, bērnu pienākums ir mēģināt vecākus satraukt pēc iespējas mazāk.
|
|