Strenght in utility

galva

Mon, 29 Mar 2010 12:25:48 GMT

Brīžos kad izteiksme 23x4 = ??? sagādā zināmas grūtības un rezultātu mēra jau labās sekundēs ir vajadzīgs trablšūtings kādai no puslodēm no biežāk sastopamajiem trabliem:
1. Ir pirmdienas rīts, tā ir vienmēr, vnk bet patiesi
2. ir pirmdienas rīts, bet svētdien gulēt ir aiziets jau labu laiku gaišs bijis un rokas ir vienos zīmogos un aprocēs.
3. Ir pirmdienas rīts, klāt pie 2 punkta argumentiem nāk klāt true uz apgalvojumu - pēdejais atskaites punkts kad legāli varēja sēsties pie stūres bija piektdienas vakars
4. Tu esi atlidojis no citas laika joslas uz austrumiem un tev vēl vienu stundu legāli nozaga tā, ka nav kam p*$#$ies.

Lieldienas vajadzētu fiksēt tieši pēc šī gada modeļa.

Sports

Thu, 18 Mar 2010 10:42:27 GMT

Kas ir pareizāk? Traukties ar sporta auto pilnā ātrumā un pilnu krūti adrenalīna, bet neaizbraukt, jo enerģija beidzās, vai tomēr lēni čunčināt ar dīzeli, vairāk redzēt bet tomēr sasniegt vismaz laimes pilsētas mikrorajonu.
Nezinu. Viens, divi, trīs projekti un tev nou hou ir rokā, vari sevi sākt tirgot par, kā pašam liekas sākumā, bargu naudu. Tomēr pienāk brīdis, kad visi asinsūcēji Tevi ir izsūkuši sausu, jūti, ka vajag atjaunoties. Esmu redzējis vairākus menedžerus, kas man nesaprotamu iemeslu dēļ, sākuši buksēt, bremzēt, neuzklausīt, nepildīt, nesaprast un blatot. Rezultāts zināms - bikses nost un pa muti, savādāk tas mehānisms nestrādā, ir defekts - detaļa jānomaina, tas organisms nefunkcionē, ir augonis - jāizgriež. Tomēr pašlaik man šie iemesli un to uzskaitījumu sāk kalibrēties, pagaidām ir sižets nav satura, bet gan jau arī tas parādīsies.

Tad lūk kā

Tue, 24 Nov 2009 12:00:04 GMT

Tas notiek. Jau kuro reizi. Viss rit rāmi kā daugava līdz hesiem un te pēkšņi hujaks, jau kuro reizi pēdejo gadu laikā, sēžu transfēra zonā un jāsēž vēl labas stundas. Viss sākas no jauna, kārtējie čelendži, prūfi, grafiki, šeduleri sagaida un liekas, ka šī transfēru zona ir ne tikai fiziskā, tāds kā miers un klusā zona, pirms nemierīgā, ko iesāks vairāki milzīga airbusa dzinēji.

783

Sun, 08 Nov 2009 00:53:37 GMT

783 kilobaiti, tieši tik liels ir viens piecu gadu projektiņš e formātā. interesanti, viņš pat vēl 1.44 disketē ielien.

Tue, 03 Nov 2009 10:07:39 GMT

Ir jāpadara viens mazs darbiņš ko esmu atlicis jau teju 8 gadus. Ir jāpadara un viss... . Rokas pa īsu, dedlains par tuvu, aizņemtība par lielu, bet jāpadara lai nu kas.

Saņemies!

nekrologs vai?

Mon, 02 Nov 2009 09:45:04 GMT

Neesmu sevī novērojis pārlieku lielo homo, bet vienu vīrieti no starptautiskās korporācijas apbrīnoju.
Viņam vienmēr bija tīra mašīna, drēbes tikai un vienīgi no dizaineriem, katru dienu veltīja vismaz 30 minūtes, lai pie visiem pieietu, rokās turot jaunāko dienas biznesu un pa retam mēnesī kapitāla izdevumu, sasveicinātos, pajokotu, padiskutētu par pēdejām tendencēm, kā nu ar kuru, ekonomika, politika, mode, auto.
Kas te ko apbrīnot, varbūt tikai ievērot vajadzētu un īpaši uzmanību nepievērst, bet apbrīnas vērtas nav viss iepriekš uzskaitītās īpašības kā tādas bet gan komplektā ar vēl vienu - proti izcilu, dabisku stulbumu. Ieņemot amatu kuru saīsina ar trīs burtiem, kas vienmēr sākas ar C, pēc sabiedroto modes, likās ļoti dīvaina tik ilga kopā būšana. Patiesībā neadekvāti ilga. Tomēr teorija par to ka personām ar trīs burtu amata saīsinājumu vienīgais tiešais pienākums būtu deleģēt. Un vienīgais karjeras nepastarpināts paša lēmums ir par piena izvēlē ofisā, liek domāt, ka cilvēks tomēr apzinās savu potenciālu un īsto vietu.
Tad nu beidzot viņš ir gone un neba saprātīgi, tāda pati figūra tikai ar nedaudz stiprāku burtu kombināciju pielika savu roku, līdzīgi kā zolītē kur partijas vidū uz ercena devītnieku tiek izmesta sākumā pīķene bet pārsista ar kreiceni.

Sēroju.

periodika

Mon, 26 Oct 2009 13:13:30 GMT

Tā nedaudz dusmīgs pats uz sevi atkal jau par to, ka neķeru peles. Šoreiz runa par periodisko izdevumu "Rīgas Laiks", ko iegādājos ļoti periodiski, nu ne katru mēnesi un nesaprot. tas ir kautkāds minoritāšu-semītu lobēts un vadīts izdevums vai vnk man gadās tādus numurus lasīt.

Bet šoreiz spārdīja raksts par kreizi, vairāk gan komentāri, un Intervija ar Hermani.

smoke

Thu, 15 Oct 2009 12:47:24 GMT

Mani pārņem dīvainas sajūtas, ja subjekts izmet ārā manis doto marlboro ātrāk, kautkādu iemeslu pēc (šoreiz bija - nāk sīkais no skolas). It kā jau jābūt poo, kas ta tur, bet ir tāds žēlums, aizvainojums iekšā, gribās aizrādīt, ka redz tā nevar, nav smuki, gandrīz tāpat kā oma lika apēst visu un nedod dies'ka atstāsi kacnīti ķieģeļa apžļambātu vai vēl trākāk nometīsi zemē (netīšām). ja par Omu un to paaudzi skaidrs WWII, tad, kas šeit? Varbūt tas no laikiem, kad pusaugs būdams sagrabināju 3 sant un varēju lepni nopirkt bondu vienu, uz kura mazāko daļu, pirms paspēji izvlikt šķiltavas, jau bija pieteikušies pārītis.

Kārtējā mistika

nezināmais x

Wed, 14 Oct 2009 08:38:54 GMT

Vai rietumu pētnieki ir pētījuši arbūza ietekmi uz potenci un ar to saistīto uzvedību publiskā telpā? varbūt pie vainas pesticīdi. dīvainas lietas, bet es pēdejās trīs dienās tiešām daudz apēdu.

Vispār jātiek skaidrībā, gan ar totalizatoru, gan arbūziem.

betting

Tue, 13 Oct 2009 07:34:42 GMT

Man ne visai patīk skatīties sporta pārraides, jebkādas, tomēr sekot rezultātiem, kī performance rādītājiem analīzēm un tādām lietām patīk un to daru. šis darbs ir sabiedriskā kārtā un nekādus papildus ienākumus/izdevumus nesniedz. Tas droši vien saistīts ar bērnību kā jau viss.
Tad nu nolēmu es to mainīt un vakar lepni reģistrējos triobet, iemaksāju pirmos 20 latus, lepni uzliku uz 4 spēlēm likmi pa 2 lati un... padirsu visu. Tas man likās dīvaini, jo diezgan labi pārzinu tādu borring lietu kā khl komandas, to spēku, spēlētājus un motivāciju. nevienu spēli es ~~nenoprognozēju~~ neuzminēju. Iespējams, tas dēļ tā, ka visas viņas beidzās diezgan neloģiski, bet varbūt tam tā bija jābūt. hvz mēģināšu vēlreiz, tad jau varēs izdarīt precīzākus secinājumus.

ziemai būt

Mon, 12 Oct 2009 15:50:18 GMT

ieraugot no rīta sniedziņu, gluži kā narkomānam, sāka drebēt apakšlūpa. Ko, kā, kur, kas tagad jādara? Protams jādomā kur nomainīt un riepas, jo tā ir iespējams padirst veselu darba dienu, attaisnoti.

H. Pirmā atkarība, kas manī pamodās, protams bija atkarība no tautas sporta veida numur viens - kalnu slēpošanas. Jā, nav mūsu tēvzeme aplaimota ar kaut cik vērā ņemamiem pauguriem. Pat vairāk, nokļūšana uz tuvāko vērā ņemamiem pauguriem ir gana sarežģīta un tāla, vnk sestdienā un svētdienā paslēpot nesanāks. tapēc jārīko sporta nometnes, nometne ilgst parasti nedēļu, režīms zvērīgs. bet es jau esmu pēc viņas noilgojies.

Alka(o)Hol

Fri, 09 Oct 2009 07:15:46 GMT

Kārtējais sasodīti h rīts.!

Varētu uzskaitīt kādus 10 kārtējos h puntkus - ķegļus, ja ne 14tā bumba - piektdiena, kas automātiski visu padara zīdaini samtainu.

Tātad kādas ir perspektīvas šim vakaram/naktij.

1) Alkahols. Viskijs + kola eventuāli. No ši es nepiedzeros, jo doza tam čurūdenim ko var dabūt barības vadā ir minimāla bet pieradums pie brangā ir tāds, ka ātrāk uzpūšās vēdērs nekā smadzenes samaina puslodes vietām.
2) Alkahols sabiedriskā vietā, kur pilns ar dekoltē. nu hvz, es to neturu.
3) alkahols + braukāšana pa naksnīgo Rīgu no viena benzīntanka uz otru. šat tad mēdz būt fanī, bet diemžēl jāatmet, jo potenciālais skaidrā vadītājs ir maita, sučka, the bitch uttt. garām.
4) Alkahols + geokašings uz LV basketbolistiem pa vecrīgas bāriem, arī mēdz būt fanī.
5) Ir nedaudz palicis pāri da staff. vispār pietiekami, bet šo var tikai un vienīgi kompānijā ar sirdsdraudzeni (haa, katram tādai jābūt no +/- pilngadības krīzes), tikai viņa tā īsti nepamanītu kurā brīdī paķēra, kurā atlaida.
6) Palasīt grāmatu + 6dien no rīta aizvilkties uz zāli. Var jau, bet tas gandrīz automātiski nozīmē pirmo 5 punktu pārcelšana uz sestdienu. Kas savukārt gandrīz garantē sačakarētu svētdienu, ko es nevēlos. ir tač svētdiena.

Tā, smaids ar parādījās. Tagad pilnai laimei jāaizbrauc līdz juglas staķikam un atpakaļceļā jāapšļaksta stopētāji.

P.S
Par tādu banālu lietu kā seksu vai atļauju ieritināties padusē, par ko te noteikti slapinās lielākā daļa cibistes, es pat nedomāju

parasts rīts

Wed, 07 Oct 2009 07:56:41 GMT

Cik gan slikti viss. ai ai ai.

1. modinātājs 8:15.
2. kautkāda debila pumpa, sen taču vairs nēesu tīnis.
3. pārslas ar rozīnēm un aukstu pienu nav tas pats kas siermaizītes.
4. zobu pasta beigusies, jāmeklē somā mazie president paraudziņi.
5. kautkāds fck aukstums uz balkona normāli uzpīpēt nevar, labi vismaz ka bikses uzvilku.
6. Atkal jāskujās, vakar no rīta taču to jau darīju.
7. žilet vairs nav ass, atkal, tā viens sasodītais uzgalis maksā - nezinu bet daudz.
8. loģiski, ka neviena tīra krekla nav, labi ka ir džemperis.
9. Bikses tiko mazgātas, sažuvušas un īsti netaisās ciet, fcknie mīkstinātāji.
10.Atkal tā besīgā kompja meklēšana pa māju un likšana somā.
11.Atslēgas instinktīvi atrast neizdodas, bet pietiekams možums un smadzenes viņas atrod acu vietā.
12.Kārtējā dillema, mēģināt izbraukt pēc 5 minūtēm, kad logs būs atsvīdis vai tomēr taustīties. taustīsimies.
13.Uz apvedceļa atkal pilns ar fūrām, laikam bērnus ved uz skolu.

Mon, 05 Oct 2009 14:26:52 GMT

Šodien lietoju koppapīru. Neatminos, kad pirms tam pēdejo reizi to lietoju, bet sajūtas līdzīgas kā 80tajos, kad tika pie tualetes papīra ar stikla lauskām. :))

Par Lielu Latviju

Fri, 02 Oct 2009 14:02:04 GMT

Es nesaprotu kā mazs, seksīgs uzņēmums vienā naktī transformējās un kļūst par starptautisku holdingu ar HQ, reģioniem, HR nodaļām, vadlīnijām un vienu oficiālu iekšējo valodu.

Pa lielam pēdejā laikā daudz ko nesaprotu, bet par visu ir viedoklis. ja pēc freida tad problēma kautkur bērnība....

performance

Thu, 01 Oct 2009 14:30:11 GMT

Pirms zvani kādam padomā, vai tev ir ko teikt.
Pirms prasi kādam padomā, vai atbilde nav kautkur rakstīta.
Pirms iet pie kāda padomā, vai viņš tevi grib redzēt, varbūt tomēr pazvani.
Pirms raksti email padomā, vai varbūt vajag pazvanīt, tā būs ātrāk.
Pirms zvani kādam padomā, varbūt vajag aiziet, tā būs sakarīgāk.
utt....
Un vispār - Pats varēji līdz visam aizdomāties!

Elementāri, bet tajā pašā laikā sasodīti sarežģīti un Tev jau labu laiku nedarbojas pareizā,korporatīvā takta izjūta tad vispār ir psc.

ctrl+m

Thu, 01 Oct 2009 07:55:09 GMT

Haj, jes ai vil sendjū an īmeil.
Jes. plīz, kud jū send mī īmeil?
i sent tu jū īmeil jesterdei.
plīz ček īmeil.
atsūtīsi meilā?
saņēmi meilu?
Čau, es tev meilu nosūtīju.
put mī in cc.
forvard.
replai.

zb jau šitas konkrēti. :))

Palīdzība austrumiem

Wed, 23 Sep 2009 10:25:51 GMT

Runā, ka šis rundens varētu būt viens no sociāli smagākajiem rudeņiem pēdejā desmitgadē. Lielās korporācijas, filiāles, neatkarīgās struktūrvienības kā ābeles rudenī noskurinās un "gatavākie" produkti krīt lejā, tiem, kas nenokrīt, tiek piegriezta eksistenciālā burbuļa barošana. Kas tad nu būtu tie tricinātāji, vai tie būtu pēkšņi no dziļa vasaras miega pamodušies HR speciālisti, pēķšņi ieraudzījuši overhedu pārlieku rijīgās rīkles un pārlieku netrenētās, vājās rociņas un nu cenšās šo netaisnību labot par labu mātei-barotājai, liekot lietā līknes, mārketresīrčus, targetus un efektivitātes reportus? Iespējams tie ir ~~tenisisti~~ finansisti, kas vienmēr izceļās ar kompetenci un savu redzējumu uz lietām, pie tam vairāk par diviem cipariem viņiem nevajag, finansisti ir krutāki par ekstrasenciem, jo pēdejiem vajag vairāk? A bet nu iespējams, ka tas ir audzinošais krīzes menedžments piespēlēts no pieredzējušajiem rietumiem, šis ir daudz komplicētāks mehānisms, kurš cenšoties izmantot HR un Fin ietekmīgos skaitļus cenšas neiziet no mītiņu telpām tik ilgi, kamēr kāds kārtējais revolucionārais mashav, šudvork lēmums netiek pieņemts.

Un uz brīdi mani pārņēma vīzija.
Pārējā pasaule, šeit mēs saprotam rietumu sociālās republikas, balstās uz šiem nozīmīgajiem gigantiem, savukārt šie giganti sēž uz mūsu maslovicām cenšās nospiest produktīvo vienības maslovicu tik plakanu cik vien var, lai būtu ērti un nespiestu pakaļu.

Es te pacentos vīziju vizualizēt paintā.

Piens

Thu, 17 Sep 2009 14:09:24 GMT

Pēc milzīga pārtraukuma un ne bez satraukuma, atgriežoties pie bieži lietojamo terminu skaļas izkliegšanas, sapratu, ka pilnīgu beztalantu ir grūti nodzert tāpat kā talantu. Visi grosi, neti, pīeneli un citi termini skaitļos ir jāfiltrē tik pat labi, ja ne vēl labāk kā ar rokām izslauktas govs piens, atdalīt lietderīgos krējuma procentus vēlāk jau ir daudz vieglāk.
Runa iet par metodēm, dažreiz pat metriskām. Tad lūk talants izslaukt govi nebūt nenozīmē, ka būs talants dabūt to lietderīgo, pie tam laikā. Skaitļi itkā nemelo un, ja jau viņi nemelo un tu esi pilnīgi fckup tajos pats vainīgs un raksti, personīgā EBIT'a noteikti būs pakaļā arī, ja sāksi mērīt nemateriālas lietas... .

Ja tādas pārdomās tad jau sanāk drīz ~~veļu~~ budžetēšanas laiks.

Kas es esmu.

Mon, 14 Sep 2009 07:39:40 GMT

Atsākt vienmēr ir grūtāk nekā sākt, izņemot protams kaitīgās lietas, kuras, kā likums pamest ir grūtākt, bet pilnīgi nekādas piepūles pie atsākšanas. Vienīgā nepareizā doma, kas šobrīd tā kā vandās ir nu kur man bija un kapēc man tāds screenname .... nespēju atcerēties. No filmas? no grāmatas? Diezvai. januvienīgi no Damerikas gala, varbūt bija tāds futbolists argentīnā. Lūk, netiku gudrs. Bet patiesība izrādījās daudz vienkāršāka un bez īpašām ekstrām... kompīšu kompānija.
un tagad banalais jautājums iš pusaugu žurnāliem
Ko man tagad darīt?

beidzot

Thu, 10 Sep 2009 13:57:22 GMT

Long time no see, huh!?

pirms pēdejā posta nekādīgi nepaspēju ierakstīt... comming soon in some 2-4 years...

everyday living

Wed, 13 Jun 2007 18:50:29 GMT

Sanācis tā, ka es, ļoti tālredzīgs indivīds būdams, nokārtoju sev braucienu uz netālo sociālistiskas valsts galvaspilsētu, kas tieši šobrīd ir pārpilna ar briseles ierēdņiem, kandidātvalstu pārstāvjiem un, kā nu bez tā - krieviem. Protams mana tālredzība neaprobežojās tikai vien ar mītiņu norunāšanu no galvas izvēlētā datumā, ļoti intīmā vietā atrodoties.
Protams es kā ļoti prātīgs un visādi savādāk konsekvents subjekts par to aizmirsu līdz pat pagājušās nedēļas vidum. Pa cik secība ir jāievēro tad sākumā tiek iegādāta biļete, nevīžīgi paziņojot par to tūrisma kompānijai, pēc tam neatbildot uz tās zvaniem un rezultātā saņemot pelnīto - pašu apkaunojošāko vietu fokerī kādu vien var iedomāties - Biznesa klases biļeti turp un atpakaļ.
Where are you staying? Uzjautāja man pirmdienas kafijas pauzē kāds nenosakāmas tautības pārstāvis. uz ko es atbildēju - O! that's really good question.
Pēcāk drudžaini sāku meklēt hoteli, moteli dajebko kādu 40 km rādiusā. Pēc kādām 2 stundām uzzīmējās variants uz tekošo nakti, kā izrādījās vēlāk tas bija Suite numuriņā par triple price jeb kādām 2 minimālajām LV mēnešalgām. Kruta, pašam sava sauna. vakariņas numurā, šampaniets uz galda, brokastis gultā, porno kanāli bez maksas un daži ekstra piedāvājumu bukleti no austrumiem uz galda!
Nākamā nakts tika sazīmēta 50 km no Galvaspilsētas par normālu divu personu vakariņu cenu ganbejā. Tā bija šausmīga vieta skaistā apvidū, to, ka tā ir bērnu un pusaudžu nometne sapratu tikai tur esot, kad tur esošo ēdnīcu apsēda krieviski runājoši mazi indivīdi ar bezizmēra audzinātāju! Toties noskatījos tādu kā KVN izrādi sīko izpildījumā ar krievu popmūzikas pauzēm.
Šonakt paveicās, atrodos normālas cenas normālā viesnīcā ar satriecošu skatu uz Pilsētas centrālo daļu.
Tā lūk trīs dienu laikā padzīvoju kā kings, kā kurdu bēglis un šodien atgriezos savā ierastajā vidē. Naisīga līknīte.

Sirdi man silda biļete uz fokera pirmajiem krēsliem, ķermeni balts flaneļa halātiņš, kurš man tīri tā neko sev piestāv.

Gribu atpakaļ uz mājām! Paskatoties uz šeduleri šai vasarai kāds apzinīgāks pilsonis nosirmotu. atpūta sekos no augusta vidus. visdrīzāk automašīnā un bezmērķīgā ceļā uz...kautkurieni . Es sev to apsolu.!

Fri, 08 Jun 2007 08:30:41 GMT

Ja tu pats neesi ideāls, tu prasi, lai otrs tāds būtu un otrādāk.

foto

Mon, 04 Jun 2007 13:22:43 GMT

Vispār jāsaka, ka ar fotogrāfēšanu neaizraujos, jo gluži vienkārši to nemāku, tāpat kā nemāku spēlēt nevienu mūzikas instrumentu, te nu gan iespējams, ja būtu kādas notis 1000, es to mācētu, tikai septiņas man likās par vieglu. Lai nu kā, šī nevarēšana jeb nemācēšana, jeb pilnīgais beztalants laikam nāk no defaultiem setingiem, kurus dzīves laikā mainīt ir diezgan sarežģīti, lai neteiktu, ka pie īstas intereses da talanta trūkuma, neiespējami.

Iepriekšsacītais gan nenozīmē, ka man nepatīk vizualizācija vai pasargdies mūzika. Atzīšos esmu melomāns un vēl joprojām ar prieku atceros 90to beigās garāžā pavadītās diennaktis, veidojot iekš auto kautko, kas nebūtu liekams zem kategorijas "TuciTuci", bet gan centos sasniegt līmeni, lai pašam patīk un citi paklausoties spētu pateikt - jā skaņa ir ne tikai skaļa, bet ar kvalitatīva. Un tieši tapēc, es pat nenožēloju kopā 2400km nobraukto uz Viļņas tirgu (Latvijā tajā laikā neko tādu iegādāties nebija iespējams izņemot InCar par astranomiskām summām). Rezultāts bija. Gandarījums arī.

Par vizuālām lietām, konkrēti par fotogrāfijām, ir tieši tas pats. Pats nemāku bet kritizēt uij, patīk.

Lūk, gadus 4 atpakaļ man uzdāvināju diezgan labu tam laikam Digitālo fotokameru. Kādu laiku patusējusi vienā grozā ar visiem pārējiem nevajadzīgajiem gadžetiem, kamera tomēr tika izvilkta, atrasts mācību materiāls un sākās teorijas apguve ar tulītēju praksi. Rezultāti bija. Automātiskais režīms tika aizmirsts kā šķira vismaz līdz 1.5 promilēm. Likās, ka vēl pāris foto, pāris teorijas un amats būs rokā, bet, akvai, kamerai piemetās gļuks, sekoja remonts, tad uzreiz pēc tam vēlviens (tas pats), tad vēl. kopumā jēbels ievilkās divu gadu garumā. Es tomēr nebiju profs un investēt EOSā vai kkamā tamlīdzīgā man negribējas + vēl šī nelāgā pieredze... . Piepildīšu ka man vēl joprojām ir tā pati kamera, kas ir 5Mpix 7x zoom, nu tāds amatieru nekomfortabls nieks, pie tam ko gandrīz 2 gadu garumā nespēja izdarīt autorizētajā servisā, to es pats izdarīju pa nedaudz vairāk kā divām stundām, tb salaboju viņu.

Vēl, es laikam tomēr dzīvoju mucā, jo tikai šodien uzgāju http://www.fotoblog.lv/, vietējo resursu ar tādu kā skolu. Lasu jau kādas divas stundas, pasakiet, ja nav vērts. interesanti. laikam tomēr vēl izmēģināšu roku fotogrāfēšanā, nav jau pašam jāzīmē + vajag tač kaukānebūt to dvēseli ar kultūru... nu tavo.

Litle bit after 21

Mon, 14 May 2007 14:46:53 GMT

Heh. sen te nakas nav ierakstīts.

Laikam jau tapēc, ka nekas īpašs nenotiek un nav noticis vismaz ar mani. parastā pelēkā ikdiena režīmā no P-P tad sekojošu Pv-Sr. Kas izskatās gluži parasti, pirmajā režīmā rīts - ofiss - pusdienas nu jau besīgā kompānijā - ikpēcpusdienas tikšanās ar zemākā līmeņa vadītājiem - sastrēgumi - treniņš - mājas. Prosaically. otrajā režīms cik optimistiski piektdienas vakarā iestājās tikpat nožēlojami, atziņas līmenī, svētdienas rītā beidzās. režīms ierastais arī ar alkoholu un tupām pārtijām saistītais jau nu kopš aprīļa sākuma.

ķip es te sūdzos par dzīvi, neinteresanta esot. Perspektīvas? nulle, nu gandrīz, nu kas paliek? Paliek ģimene, liela kupla ģimene. Un tā lai nekļūtu par narcissu, alkaholiķi, darbaholiķi agrajos 30desmit nāksies vien organizēt knēveļus. tie jau nu noteikti aizpildīs tavu laiku pilnībā nu kādus nākamos gadus 20 toč. un tad tiešām varēs teikt, ka nav laika, jo tas, tas, tas, tas.... . Kas notiks pēc tiem 20 gadiem kad būs jau pāri 40? Es nezinu. standarta scenārijs? visdrīzāk, ka jā. Pie tam mans redzējums uz to ir multiscenārisks.

Parasti jau liktens kautkā nošpaktelē un pielīdzina tās pārejas plaisas tā ka tu nejūti un viss liekas gludi, tu pārej nākamā dzīves posmā ne īpaši iespringstot un to manot. bieži vien šajā (manā pažreizējā) posmā kad mācību iestāde tā kā pabeigta, nedaudz pastrādāts ir vīzija un redzējums tad jau parasti kautkā, nu visbiežāk tomēr, pildviela plaisai uz rutīnu šajā posmā ir mīlestība, kas parasti noved pie tiem pašiem laika kavēkļiem - knēveļiem. Pie tam tas ir labi, pat apsveicami. Viss noteik kautkā nu tā nemanot. Man kautkā savādāk.