|
|
Thursday, July 2nd, 2009
|
6:50p
Maziskums. Jaa, tieši maziskums ir vārds ko es vēlos attiecināt uz savu ģimeni tagad. patiesībā jau kādu laiku. Bailes riskēt, bailes sapņot, bailes uzdrīkstēties...beiles, bailes, bailes....un tjp...
Noguru.
šodien zvanīju mātei. Biu sajukusi viņas darba laikus. uzrreiz jākliedz. Bet es sēžu mašīnā blakus savam mīļajam cilvēkam un nevēlos lai viņš to dzird (tā ir mana nasta, ne viņējā). Es nolieku klausuli. uz drauga jautājumu, vai viņa nolika klausumi sameloju, ka kkas notika ar telefonu un pārzvanu mātei. Sejā nepakust ne vaibsts (jā, tēlot es māku, vismaz tik daudz, lai piemānītu).
Mātes jautājums - vai es noliku klausuli? Apstiprinoša atbilde būtu izraisījusi dusmas un vēl leilālāku aurošanu.
Vienmēr noder arguments - telefons nojūdzās. Ha!
Un visam klāt skāba piegaŗša
(comment on this)
|
|
|
|