Nieki

Man shkjiet, ir pienaacis laiks kaut ko mainiit attieciibaas ar cilveekiem, kuri sevi deevee par maniem draugiem.

Reizēm, kad guļu, īsi pirms aizmigšanas dzirdu savā galvā mūziku. Visbiežāk tas ir kaut kas līdzīgs dnb bītiem. Interesantākais ir tas, ka to mūziku nekad iepriekš neesmu dzirdējusi - smadzenes it kā pašas to rada tajā konkrētajā brīdī.

Visriebīgāk ir tad, kad par tevi uztraucas cilvēki no malas, tādi, kuriem vajadzētu būt vienam pīpim gar to, ko tu dari un kas ar tevi notiek, nevis tie, kuri tev svarīgi un kuriem nevajadzētu vienaldzīgi noskatīties.

Tikko tapa asie rīsi ar papriku un zirnīšiem. Sanāca garšīgi ! Laikam jau bija taisnība tam, kurš teica : "Tu gatavo reti, bet labi."

Atpakaļceļā no bibliotēkas iegāju pie mātes darbā. Viņas kabinets atrodas otrajā stāvā, bet pirmajā ir mazītiņa frizētaviņa. Šodien es bez kāda konkrēta iemesla iesoļoju tajā mini-telpiņā, laikam gribēju papļāpāt ar frizierīti, mātes draudzeni, bet varbūt arī nē. Tas nav īpaši svarīgi. Iznācu ārā ar nogrieztiem matiem, par ko pašai tagad prieks. Tāda lūk, spontāna rīcība.

Lielisks lietains laiks, lai lūrētu filmas visu dienu.
Iesākumam - It`s All Gone Pete Tong. Tad redzēsim, pēc kā mums vēl kārojas.

Vīriešiem tik skaistas asaras, kad viņi mizo sīpolus !

Ja no rīta nebūtu iegājusi dušā, noteikti vēl līdz šim brīdim justos kā miegaina bite.

Brīži, kad nākas saskarties ar nāvi ir tik savādi - tie mudina mūs kavēties atmiņās, taču tajā pašā laikā arī rosina domas par to, kas sekos pēc tam. Pēc visām bēru būšanām, asaru liešanām, kaut kādā nekonkrētā "pēctambrīdī".

Mana maaja atrodas pretii beernudaarzam un tur shoriit, taa ap plkst 5:00 bija saliidis barinjsh iereibushu cilveeku. Cik nopratu, vinji speeleeja "Dziesmu dueli" un skalji dziedaaja visaadas dziesmeles.

Juutos nezheeliigi kruta, jo shodien pirmo reizi savaa muuzhaa kopaa ar draudzeni cepaam spekjpiiraagus riitdienas cienastam.
2 stundas pie sakarsushas cepeshkraasns - es ceru, ka mees tiksim atziniigi noveerteetas. Bet ja ne, tad viens piipis, paliks vairaak pashaam.

Jau otro reizi peedeejaas pusotras nedeeljas laikaa sapnii redzu, ka esmu staavoklii, bet vispaar shaadus sapnjus redzu saliidzinoshi biezhi.
Gribeetos gan zinaat, ko tas noziimee. (Varbuut aiziet pie aarsta paarbaudiities - a ja nu tieshaam ? :) )

Cilveekiem, manupraat, vajadzeetu maaceet pat visnepatiikamaakaas lietas pateikt mieriigi un iipashi nesaspringstot, tad varbuut arii apkaarteejie taas uztvertu vienkaarshi kaa faktu, nevis kaut ko shaushaliigu.

Nevaru un negribu.

Atradu lietderiigu pielietojumu naudai - saaku apmekleet trenazhieru zaali. Shodien nedaudz saapiigi kusteeties, bet ir forshi.

Man patiik maijs.
Tad parasti bezdeliigas salipina savas dublju ligzdinjas pie jumta un riitos un vakaros laideleejas apkaart, kjerdamas kukainjus. Sho putnu kliedzieni ietupushies atminjaa jau kopsh beerniibas, vienmeer, kad dzirdu, rodas omuliiga "maaju sajuuta" un es zinu, ka atrodos iistajaa vietaa.

Sapratu, ka esmu sevi diezgan izlutinaajusi, attieciibaa uz dazhaam lietaam.
Tomeer tas man itin nekaadi netraucee, iipashi tad, kad balleejos kopaa ar Madarro a.k.a. Madaru. ;>

"Birdie, birdie, in the sky,
Why'd you do that in my eye?
Looks like sugar, tastes like sap.
OMG! IT'S BIRDIE CRAP!"

Man ir jauka klasesbiedrene - piezvanīja Mārim Oltem, lai uzzinātu, pirms cik gadiem aizsākās akcija "Lašiem būt" un kas sasniegts tās laikā. Un tas viss tikai tādēļ, lai man būtu ko ierakstīt savā angļu valodas prezentācijā par tēmu Apdraudētās sugas. Pazīšanās tomēr ir varen laba lieta, sakiet ko gribiet.

Interesanti, ko domā vilciens, kad tas brauc pa sliedēm, uz kurām bērni salikuši santīmus un pudeles ?