Nieki

Īstenībā, man ļoti nepatīk, ja mana vecuma jaunieši, ar kuriem man attiecības ir tikai -čau, kā iet ? - līmenī, sāk mani audzināt. Manuprāt, es pati diezgan labi tieku ar savu dzīvi galā un man nav vajadzības pēc viņu pamācībām. Labi, ne vienmēr sanāk izdarīt visu tā, kā nākas, taču es arī neuzskatu, ka viņi nu reiz būtu tie, kam vajadzētu mani par to kaunināt. Tie, kuri ir man tuvi draugi, ir tiesīgi kaut ko man pārmest un censties manu domāšanu ievirzīt pareizajās sliedēs, bet ne jau kaut kādi pavirši paziņas.