Nieki

Iekāpt vilcienā un braukt. Vienkārši braukšanas pēc.
Vispār, tas nav forši, kad man norāda, ko darīt un ko nē. Pirmkārt, man patīk izvēlēties pašai, otrkārt - mēģināt kaut ko aizliegt ir visnotaļ bezcerīgi, jo es tāpat atradīšu veidu, kā šos aizliegumus apiet.

Kādēļ tik daudziem cilvēkiem mūždien ir tā vēlme mainīt otru, mainīt viņa paradumus, kaut kā ietekmēt, pārveidot, likt pielāgoties sev ?
Varbūt esmu pārāk vienaldzīga, varbūt es vienkārši kaut ko nesaprotu, bet man šķiet amorāli pavēlēt otram darīt tā un šitā un būt tādam un šitādam.
Vot, tagad sēžu un mēģinu tikt skaidrībā, bet ne velna nesanāk.