Nieki

Apmēram pirms gada man bija iespēja izvēlēties starp variantiem A (to, ko gribu es) un B (to, ko grib citi).
Līdz pat šim laikam nevienu pašu mirkli neesmu nožēlojusi, ka uzmetu apkārtējo cerības un izšķīros par labu A.
Vienā brīdī vienkārši sapratu, ka, ļaujot citiem noteikt savu dzīvi, es nekad nejutīšos laimīga vai vismaz apmierināta. Nemaz nešaubos, ka, izvēloties otro variantu, dzīve būtu iegrozījusies pavisam savādāk. Varbūt labāk, varbūt arī sliktāk, bet vispār jau tam nav itin nekādas nozīmes. Patlaban viss notiek tā, kā tam ir jānotiek un es varu teikt, ka jūtos laimīga. Kaut vai tikai tāpēc vien, ka izdarīju, manuprāt, pareizo izvēli.