![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
silent_thoughts on 2007.01.24 at 16:46Iekšā sakrājies tik daudz sakāmā, kaudžu kaudzēm, bet viss turpat arī paliek, neizlaužoties uz āru. To smagumu tā īsti var sajust tikai vienatnē, kad apkārt nav neviena, aiz kura smiekliem varētu paslēpties. Ir tik jocīgi nepārtraukti just iekšējus kliedzienus, taču tanī pat laikā censties rādīt priecīgu seju.