| Pašslavināšana |
Feb. 26th, 2012|09:51 pm |
Ķermeņa formas katram esot no iedzimtības- lai tā nu būtu. Tas jo īpaši aktuāli kļūst, kad vecums un hormoni sāk ķermeņa aprises apaļināt, plus alkogols un jo īpaši alus veicina tieši punča mutēšanos.
Man jau sports vienmēr paticis, tāpat kā alus, tādēļ nu par savu formu aprūpēšanu sūdzēties nevaru- sportot man patīk, varu skriet ilgi un knapi pagurstot, arī sporta zāle ziemas mēnešos man šķiet labs veids kā izkustināt kuslos kaulus. Pie datorgalda sabeigtā mugura patiesi sāp mazāk pēc sporta zāles apmeklējumiem. Kad nu kārtējo reizi nācies mainīt dzīves un darba vietas un bijis pamatīgs slinkums meklēt jaunu sportošanas vietu ziemas sezonai (neņemsim vērā to, ka šogad ziema bijusi izcili neziemīga un pat janvāra sākumā labprāt skrēju apkārt Biķernieku mežam), tomēr, tomēr.. mans slinkums radījis krietnu handikapu alum.
Un tad man vīrietis saka- man vajagot pieņemties svarā, es esot par kārnu. Nu, mans mīkstais puncis viņam patīk, kā arī labi satrennētie sāni un dibens. Tos, jā, tos viņam patīkot stingrus čamdīt. Bet puncim jābūt mīkstam.
Tad nu man jāuzteic mans slinkums; esmu stiprinājusi savu ķermeni, jo īpaši sānus un dibenu, tik tāl, ka tie ir stingri, bet mans puncis ir mīksts un savākts iekš divām stingrām muskuļu rievām, tajā pat laikā, ļaujot sevi lutināt un neiespringstot par puncīti, es laiskā labasjūtā baudu vīnu un alu bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Jūtos perfekti!
Heh... vajag jau slavināt sevi! |
|