| jālien, kur nevajag! |
Nov. 2nd, 2011|09:52 pm |
|
Es esmu tāda pati, kā mūsu kaķēns. Man saka- uz galda nedrīkst kāpt. Es neklausu. Mani nomet zemē un sarāj, es apvainojos. Bet man atmiņa īsa- es nāku atpakaļ, pieglaužos un mīļojos, un tad uzlecu uz galda. Atceros- hmm... kaut kas tur labi nebija! Uzmetu fiksu skatienu, vai mani neredz... ehh.. redz gan! Zinu- tūlīt dabūšu pa mizu, bet varbūt tomēr paspēšu apostīt, lūk, to tur krūzi galda galā... un ja vēl paspētu uzlēkt uz izlietnes... ehh.... norāvos! |
|