| šī nedēļa |
Jan. 20th, 2011|09:30 pm |
Pirmdien bija mega besis- darbs sūkā, šefene vienkārši kuce, pati sev nepatiku itinnemazām... Bridu uz māju pusi un nu tā vilka uz bimbienu, ka pašai smiekls uznāca, sak, a par ko ta??!! Burtiski aiz matiem sevi aizvilku uz sporta zāli un tā izlikos, ka vakarā knapi kājas vilku. Toties besis norima.
Otrdien besis turpinājās, tomēr mazākos apmēros, un, pēc atzinības saņemšanas no šefenes, atplauku par 35%. Cik maz gan man vajag! Sāku kārtot formalitātes, lai iestātos Viļņas universitātē. No februāra sākšu mācīties.
Trešdien visi joki šķita ūber smiekīgi. Man pat pajautāja, uz kādām ripām esot uzsēdusies. Nu bet, kā lai nesmejas par "skaņas stara lūzumu"?
Ceturtdien, t.i. šodien, pēc murgaini izgulētām knapi trim stundām, darbā ierados vismožākā, salīdzinot ar iepriekšējiem rītiem un pašai par pārsteigumu, ļoti aktīvi darbojos līdz pat vakaram. Darba gan arī šodien pārpārēm- sākām rukāt uz trešo klientu, darba apjoms palielinājies! Pārējie plēš matus no galvas un streso. Es ārēji mierīga, bet vienbrīd no iekšējā saspringuma sirds sāka kūleņot tā, ka bij jēķer pie krūts un jāskrien pie loga gaisu paelpoties. Moš man sāk kaut kādas sirds problēmas parādīties???
Lūk, tad nu jāskatās, kāda būs rītdiena, bet rādās, ka rožaina. |
|