| atmiņas par pārmijām |
Jan. 5th, 2011|10:15 pm |
Šovakar pēkšņi atmiņa aktivizējusies. Parasti es aizmirstu dažādus sīkumus un atceros reizēs, kad kaut kas izraisa asociācijas.
Tā, lūk, jau kādu laiku apsveru iegādāt kādu mīļdzīvnieciņu. Suņam ar mani būtu pagrūti, jo es pārāk bieži neesmu mājās līdz pat 3-4 dienām. Grauzējus negribu, tāpēc visreālākā doma ir par kaķīti. Tikai man kā vienmēr bail pieķerties.
Doma par sunīti atsauca atmiņā sarunu vilcienā, kad pēc J.gada svinēšanas braucām no Ogres uz Rīgu. Stāstīju, ka man no pārmijām bail, jo bērnībā redzēju dikti bēdīgu filmu, kur suns skrēja pa dzelzceļu un viņam pārmijā iespieda ķepu. Tad man atgādināja filmas nosaukumu, kuru atkal precīzi neatceros- Baltais Bims melnā auss, laikam. Būs jānoskatās un jāparaud. |
|