| ar ko viss sākās? |
Nov. 15th, 2010|07:00 pm |
Nezinu, kurā brīdī mana karma nolēma man atriebties, bet pēc visas šīs nenormālās nedēļas, kad es vidēji diennaktī gulēju 4 stundas un sestdienas naktī ne tik nepagulēju.
Alfiņš mani veiksmīgi nogādāja mājās, bet es AIZMIRSU SAVU ŠALLI VIŅA MAŠĪNĀ! Deeem, es taču teicu, lai man atgādiniet!
Tad es pagulēju divas stundas un ap sešiem ķēros pie diplomdarba pabeigšanas. Nosēdēju līdz 6 rītā, gals vēl nebija ne tuvu, bet nospriedu, ka jāpaguļ nedaudz būtu. Astoņos cēlos augšā un baucu uz skolu, lai dabeigtu, kas dabeidzams, iesietu darbu un 12:30 brauktu uz Viļņu.
Protams, ka es nepabeidzu to darbu laicīgi!
Autobuss aizbrauca bez manis, darbā sarunāju, ka viss čiki, un mierīgi turpināju savilkt galus diplomdarbam. Visu uzprišināju līdz nemaņai un nolēmu, ka nu būs gatavs printēšanai.
Nogāju līdz telpai, kurā iesien darbus cietajos vākos, man pat sirds iesāpējās. slēgts! darba laiks līdz 17:00. Paskatījos pulkstenī-
17:15! Man pat raudāt negribējās! Truli blenzu uz tām durvīm un domāju, ka nu ir dirsā.
Aizgāju tādā apātiskā mierā atpakaļ līdz kompim un veiksmīgi sarunāju, ka rīt darbā būšu pēcpusdienā. Tas nozīmē, ka rīt no rīta 8:30 es varu iesiet diplomdarbu.
Kurš balso par to, ka:
a)es netikšu līdz iesiešanai;
b)iesiešanas procesā saplīsīs aparāts;
c) diplomdarbs tiks iesiets, bet, nesot to uz otru skolas ēku, tas izkritīs no rokām un iekritīs peļķē;
d) cits variants........ |
|