07:21Bāc, kā naktī murgoju! Bet nav jau brīnums,ja pirms miega iegāju pie S&T un noskatījos pāris "Futurama" sērijas.Murgā es biju Somdara jūrmalas veikalā, strādāju kā parasti līdz uzradas sieviete-dēmons. Es klusām nospiedu signalizāciju, kamēr atbrauca policija biju pārbijusies. Policists bija tāds stiprais vīrietis, muskuļukalns, kā filmās rāda. Pati es izgāju no veikala ārā, paskaidroju situāciju (kas policistu neizbrīnija) un paliku arī ārā kamēr policists iegāja iekšā tikt galā ar visu. Pagāja kāds laiciņš, bija jau krietni sakrēslojis, iznāca policists un teica, ka ir dēmonu likvidējis, viss kārtībā, lai vairs neuztraucos. Es tā klusam vēru vaļā veikalu, tur viss tumšs, neko neredzu, bet dzirdēju tādu kā troksņošanu... Policists jau sēdās atpakaļ masīnā, kad es pieskrēju pie viņa un teicu, lai iet vēlreiz. Policists nopūtās un iegāja veikalā vēlreiz. Un tad es drīzāk ne redzēju, bet jutu ka viņa vairs nav, ka viņš ir nogalināts. Un es bēgu. Bija jau pavisam tumša nakts, skrēju pa jomas ielu uz stacijas pusi. Apstājos un paslēpos starp kādām mājām, tas bija taisni zem laternas. Un tad pamanīju ka man ir ļoti glīta violeta zīda kokteļkleita. Zināju ka sieviete-demons man dzenas pakaļ, sapratu ka zem laternas viņa mani nevis ieraudzīs, bet saodīs, ja sākšu svīst. Bēgu tālāk tumsā... Pamodos, paskatījos pulkstenī - pusdivi. Izgāju no istabas, pamanīju ka S&T joprojām neguļ un kādu brītiņu pie viņiem pasēdēju. Domāju ka nu jau vairs tiešām miegs nemaz nenāks, bet nē - ierāpos savā gultiņā un atkal uzreiz aizmigu. Durvis tikai atstāju vaļā... Bet nevajadzēja, jo kaķis vēlak naktī atkal gribēja tikt uz balkona, atkal norāva man aizskarus. Šobrīd man galvā ir vate.. Zinu, pārāk biezi pēdējā laikā man ir tā sajūta. Iedzeršu kafiju, ieiešu dušā un cerams ka būs ok. Vismaz piecēlos šorīt bez problēmām :D |