|
|
|
May 1st, 2008
12:15 am
...nu re....atkal kāds dzīves posms no point x to point 0 atkal pagājis.....kāds posms, kura lieliskais iznākums saldi šņākuļo manā gultā un viņam ir pilnīgi vienalga, ka mans prāts, mans saprāts, manu smadzeņu šūnu sakopojums līdz pat šai dienai atsakās tikt galā ar veselu virkni vienādojumu, kuru nezināmais ir viens un tas pats, bet mainīgie lielumi dažādi –tās ir neatrastas atbildes uz man neizprotamiem jautājumiem, kuri mainās un tirda ik pa brīdim – dažreiz ar pārtraukumu starp dienām, dažreiz nedēļām, bet dažreiz sēžu minūtēm, kad vienkārši netieku ne soli prom no savām izjūtām un domām – kāpēc, kādēl, kam tas ir un bija vajadzīgs, un kur ir mana vaina.. .tas bija posms, kurā ir mīlēts, kurā ir nīsts, kurā ir raudāts līdz spēka izsīkumam, posms, kurā veselais saprāts cīnījās uz robežas ar būt vai nebūt...bet arī posms, kuru es nekad dzīvē nemainītu pret neko citu, jo tie laimes mirkļi, kuri no sīkām kripatiņām summējās vienā veselumā ir mana bagātība, lai arī uzdevums paliek neatrisināts un jautājums neatbildēts, bet sāpēs un pazemojums tikai pēdējos mēnešus sāk pamazām pamest manu fizisko veselumu......
...jā, sapratāt – nebūs par sexu ...lai gan viss tā arī sākās - ar parastu sexu , ar manu ziņkāri par kārtējo vīriešu kārtas eksemplāru, kurš tai brīdī uz mirkli bija izvēlēts par manu intereses objektu.....mazliet mežonīgs, nepieradināms skaists vīrieša augums ar gariem vijīgiem matiem, tumšām acīm....un mana prātula – nekad mūžā nepīties ar smukiem vīriešiem, cieta fiasko....nē, nē – es nē – viņš pats atnāca, un .sievišķā interese ņēma virsroku, un tā viss sākās.....ja jūs man jautātu – kas bija tas, kas saveda mūs un turēja mani pie viņa, man būtu grūti atbildēt....o jā!! Viņa motivāciju un izvēli es šodien zinu – tās bija manas krūtis!..manas krūtis, kuras laikam daudziem liek mazliet aizdomāties par mātišķuma simbolu un glābšanās patvērumu nestundā....un iespējams arī tas, ka nekad nevēlējos uzspiest savu klātbūtni nevietā un nelaikā – jo pasaulē bez manis taču bija vēl daudz neapgūtu sieviešu dvēseļu aiz lielu krūšu dziļajiem dekoltē .....bet ja runa par mani - varbūt tas, ka viņš bija stipri atšķirīgs no maniem pārējiem bijušajiem, varbūt viņa mazliet mežonīgais izskats, bet varbūt tā brīvības sajūta, ka neesam viens otram neko parādā un tiekamies tikai lai baudītu viens otru, lai braukātu kopā pa pasauli, lai dzertu šampanieti un uzkostu saldētas zemenes, vai vienkārši darot citas blēnas un nedarbus....šādi veidojot attiecības , neapgrūtinot lieki vienam otru, mums lieliski saskanēja....bet tas noteikti nebija tikai sex, kas mani pie viņa saistija.....vīrietis, kurš ir iemīlējies sevī, kurš priecājas par sevi veikalu skatlogu atspulgos, kurš apzinās cik ļoti viņš patīk sievietēm, un cik liels ir viņa penis un cik labi tas dažreiz stāv vakaros, nekad nevar būt lielisks mīlnieks, jo viņš mīl tikai sevi , un visus tos lielumus un sīkumus, kas nodrošina komfortu viņa fantastiskajam egoismam....man liekas esmu jau minējusi un rakstījusi to agrāk, bet ne par peni šis stāts, lai vai cik skaistu māte Daba to viņam nebūtu piešķīrusi.....te, pie tā peņa laikam arī vajadzēja pielikt punktu,un izvelkot karogu,un uzkarinot bungas kaklā, celt sienu mūsu attiecībās starp sajūtām „esmu iemīlējusies šajā Lieliskajā vīrietī” un „tas tikai ir viens no bikšainiem, ar kuriem ir apgādāta pasaule”.......;)
uznāks atkal iedvesma - turpināšu...;)
|
|
|
