|
|
|
April 21st, 2005
01:06 pm
...stunda brīva...lai aizpildītu tukšumu, garlaikoti ieslīdēju veikalā pie I....tur var atrast 1000 un 4us sīkumus, sākot ar minī koka bizbizmārītēm, kas nez kāda vājprātīga dizainera ideju sodītas, ir ar sudraba naglu pienaglotas pie tik pat minī knaģiem...un arī vismilzīgākie ūdens apkures katli un jotul krāsniņas ir nopērkamas tieši tur - starp gliemežvākiem, veļas pulveriem un raibām dzēšgumijām...
... dienas otrā puse tuvojas vakaram...ik pa brīdim ienāk pa kādam pircējam, bet tas nespēj izsist mūs no rāmās pēcpusdienas klačiņas...I aiziet, apkalpo pircēju, izsniedz preci, un atgriežas palīgtelpā, kur mēs abas malkojam pēcpusdienas kafiju...
...sarunas par visu...un kā vienmēr arī par vīriešiem, krāniņiem un to pašu...kaut kā pavisam nejauši manā rokā pagadās parasts, 30 cm garš koka linijāls (laikam ne mūžam neiemācīšos šo vārdu uzrakstīt pareizi)...domīgi raugos tajā...tad atlieku atzīmi uz skaitļa 20 un 14....
"...klau, I , vot, pasaki man - a krāniņš uz skaitli 14 ir liels vai mazs?" - izliekoties par duru,jautāju, draiski lūkojoties uz I...
"...nu, tāds stipri vidēji mazs...kā manam B." - I nemulstot atbild...
"...nuuu...a cik resns ir tavam B ?...nu noteikti kā Rēzeknes doktordesa?..." - man jau atkal nav miera un gribas, ķiķinot turpināt muldēties...
"...neee, tik pat slaids, cik pats!" - I man atbild, bet es jau spurdzu pilnā balsī, jo iedomājoties viņas slaido, pēc izskata uz robežas ar badu un mazliet badu, vīrieti - nekas cits neatlika...
"jā, bet toties, iedomājies cik lielisku minetu 14 cm var uztaisīt!!...un arī anālā seksiņa laikā nav jādomā par proktologu..."- jau rīstījos no smiekliem, bet nevarēju rimties..
... I, laikam atcerējusies pēdējo pāri nodarījumu, tikai atcirta - "ar sūdainu mietu viņam, ne minetu!!...anālo vēl!! lai viņš vispirms krānus sataisa virtuvē un vannasistabā!!...lai tapetes pieliek!!...lai remontu beidzot nobeidz.....minetu viņam te vēl....un anālo desertam ...sagribēja!!.."
"...a zini, manam pēdējam bija laikam kaut kur šitik!!.." - vēl arvien no smiekliem sprauslājot, turēju lepni ar pirkstu uz atzīmes 22..."un kas par apkārtmēru!!" - nopūtos, atceroties kādu jauku nakti pāris nedēļas atpakaļ..
"..laimīgā!!...tev vismaz bija ko aptaustīt...man Laimīte šinī ziņā regulāri apdala....un ja vēl tu zinātu, Cik tie 14 cm ir mazi miera stāvoklī!!!...tur vairs vispār nekā nav!!...nu nekā nav!!..." - I nopūtās, un devās apkalpot kārtējo klientu, kuram tajā brīdī bija ievajadzējušās 3 pakas ar virtuves dvieļiem...
...bet es pie sevis jautri smīnēdama, domīgi turpināju atlikt atzīmes uz skaitļa 16...tad 18.....22....24...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
