|
|
|
February 19th, 2005
12:29 am
...iekšēji smejos...nu uzjautrina mani šie dīvaiņi biksēs no apmēram 35, līdz 40...viņu bailes klaiņojot pa 3o gadu desmitu, lai pēc, ar sevi izcīnītas smagas cīņas, ar laiku iekāptu 4jā gadu desmitā ir, vienkārši neaprakstāmi smieklīgi...ja man būtu šovakar dota iespēja smieties skaļi, kaimiņi no blakusgaldiņa kafeinīcā, uz mani skatītos kā uz jukušu...
...mēs abi esam dzimuši vienā gadā...pēc auguma lielisks , izskatīgs vīrietis...neprecējies, sportists, labi pelna, katrā manierē un kustībā džentelmenis...esam pazīstami jau sen, bet tiekamies tikai otro reizi...mūsu saruna sākas čomiski...runājam par darbiem, par politiku, par visu un par neko...un pamazām nonākam pie tēmas sieviete - vīrietis....normāla tēma, un ar to var aizpidīt lielu laika intervālu...protams, pie reizes aizsāku man ļoti interesanto sarunu par vīriešu klimaksu - par to, kāpēc vairums vīriešu pēc 35 gadiem sāk tik dīvaini uzvesties, runāt, un ir tik neprognozējami savās rīcībās...un kas man likās visinteresantāk uzzināt - kāpēc vairumam vīriešu ir tik svarīgi pierādīt sevi sievietēm, kuras ir gadus 15 par viņiem jaunākas...uzdevu viņam šo jautājumu...
"nu patīk mums tie stingrākie dupši" - viņš atbildēja....bet tad nenoturējās un turpināja "ja tu zinātu, cik viegli ir ar viņām galā tikt!!...es stāstu, viņa klausās...es fantazēju, viņa plakšķina ar acīm, un pārjautā - "vai tiešām??""...te es jau sāku smīnēt.....viņš ieraudzījis manu smīnu caur smaidu, noteica "tev es nevaru iestāstīt neko, jo tu redzi man cauri un zini divreiz vairāk, un tas nav interesanti...tev es varu tikai pajautāt tieši un atklāti - "vai mēs nokniebsimies?"....tad viņš turpināja - "..paskaties uz mani!...paskaties kāds man ir vēders...paskaties!!...paskaties kā man atkāpjas no pakauša mati!!...es taču novecoju!... bet es gribu izdarīt to skaisti, lai man būtu, ko atcerēties!!..."..."ak, dievs, kas par izcilu eksemplāru no bikšaiņu vides!" - pie sevis smīkņāju kā vienmēr...
...starp citu, viņam ir ļoti smuks, melnām spalviņām klāts, trenēts vēders...brīdī, kad nervozi viņš man to rādīja,cilādams džemperi augšā lejā, mana maucīgā daba vēlējās ņemt virsroku pār manu tā brīža tikumisko nostāju...sagribējās tā vienkārši pieslīdēt un jauko vēderu nolaizīt...
...nu ja...tā nemanot bija pagājušas trīs stundas...vai es ar šo vīrieti gribētu pārgulēt?...nē, laikam nē...un arī laikam jābrauc...
...mēs stāvējām pie mašīnām un tikai skūpstījāmies...paspēlējos ar viņa mēli...mazliet viegli iekodu apakšlūpā...tad viegls lūpu pieskāriens aiz auss..."nekārdini mani" - viņš nedroši teica...bet es jau dauzījos..."vai mēs šovakar kniebsimies?" - spēlējot uz viņa tā brīža izjūtām, draiski vaicāju...."es tev baidos to jautāt, jo tu noteikti teiksi nē"...protams es ar viņu nedomāju drāzties...bet šāda atbilde mani pārsteidza, un izraisīja pat nedaudz cieņas pret šo nabaga, krīzes un mk nomākto vīrieti...
;P
|
|
|
