|
|
|
February 17th, 2005
03:53 pm
...kādas muļķīgas īsziņas rezultātā, sāku domāt par to kā es atbrīvojos no vīriešiem ...vispirms fiziski, bet ar laiku arī garīgi - domās, prātā ...nē, es viņus atceros...atceros ar smaidu, ar domām par to, cik labi ir bijis reiz kopā būt...
...kaut kur dziļi savā zemapziņā, turpinoties kādām par daudz ieilgušām, ne vienam ne otram vairs īsti nevajadzīgām attiecībām , kuras tur kopā tikai kaut kāds spīts un vēlme vēl lieku reizi parādīt, ka esi lielisks, sāku meklēt, kur otram piesieties, sāku meklēt ceļu prom...zinu, ka vajadzētu vienkārši pateikt....bet es pat provocēju to otru, lai pārliecinātos, ka ir laiks....un jocīgākais ir tas, ka īpaši nemeklējot,negaidot pienāk kāds pavisam īss mirklis, kurā savu noteicošo lomu spēlē kāds nepareizs žests, kāds nepareizi izteikts vārds vai absurda rīcība, un es zinu - tās ir beigas...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
