|
|
|
February 15th, 2005
11:40 am
...es viņam nespēju pateikt nē...pat pēc visnogurdinošākās dienas, iekšēji spurodamās, dusmodamās un tai brīdī ienīzdama sevi, uz viņa īso jautājumu „pamīlēsimies?”, es vienmēr esmu atbildējusi - jā....parasti viņa īsziņas pārsteidz mani visnegaidītākajos brīžos, un man ir vienmēr tikai pāris stundas laika, lai es būtu gatava viņu satikt...un zinu – lai, cik nogurusi nebūtu, lai kādi vēji neplosītos, ja vien būs iespējams – viņam es neteikšu nē...pārāk reti mēs tiekamies, pārāk maz viens otru baudām, pārāk lieliski esam viens priekš otra...mūsu kopā būšana ir kā luksuss, kuru mēs neatļaujamies bieži....mēs piekopjam mūsu kaislīgo attiecību taupīgumu, lai tajos retajos brīžus, kad esam kopā, tērētu mūsu kaisli, kā izšķērdīgi miljonāri....manī vienmēr plosās sajūsma un mulsa neizpratne....neizpratne par to, kā tik perfekts un lielisks sekss, mani nav novedis līdz neprātīgai iemīlēšanās stadijai...varbūt iespējams tāpēc, ka robeža manī starp seksu un jūtām, šoreiz ir kā asu nazi iekalta...un ir tik viegli sevi mānīt...
...„pamīlēsimies?”...”jā!”...”es būšu pie tevis pēc pāris stundām, aizbrauksim kaut kur”...”jā!”...
...man patīk, kā viņš mani paņem...tikko aizcērtas durvis aiz mums, smagas un stingras rokas mani pievelk cieši klāt...”kā es esmu pēc tevis noilgojies!...es gribu savās plaukstās turēt tavas krūtis...es gribu zobos maigi saņemt tavus krūšu galus....laizīt tavu slapjo kājstarpi, kad tu man atdodies”...dzirdu čukstus ausī, viņa elpa jauc manus matus, bet rokas glāsta plecus, muguru, krūtis...tās steidzās, tās dedzina, tās glāsta...ar roku atmetis manus matus no pleciem, viņš ar lūpām pieplok manam kaklam...maigi lūpu nospiedumi tiek iezīmēti ar mēlēs pieskārieniem...tie karsē manu ādu, un negaist... roka stingri, lai es neļimtu, piegulst manai jostas vietai uz muguras – mūsu gurni ir saskārušies...otra plauksta stingri, bet maigi, masē manas krūtis – te vienu, te otru, bet pirksti jau steidzas spēlēties krūšu galiem, kuri jau ir nodevīgi stingri un lieli...
...arī es pieploku viņa matiem – bieziem, skaistiem...elpoju viņa ādas smaržu un mēģinu noskūpstīt katru iedobīti uz viņa kakla...viņš atliec galvu un ļaujas ... ļauj manām lūpām slīdēt zem zoda, ļauj ar mēli iezīmēt spēcīgi veidotos plecus, ļauj maniem pirkstiem slīdēt arvien zemāk pa vēdera līniju...
...mēs apmaināmies glāstiem...mēs dalām tos neskaitot un bez sāta...kamēr manas rokas darbojas gar viņa rāvējslēdzēju, viņa plaukstas jau slīd gar manām biksītēm...svārki pa pusei uzrauti līdz viduklim un bezjēdzīgi traucē...atbildot viņa glāstiem, man patīk stāvēt plati ieplestām kājām, un savās sievišķīgajās vēlmēs trīcot, ļauties šo nenormāli uzbudinošo glāstu sērijai......viņš māk to darīt lieliski...viņš slidina plaukstu pār manām biksītēm – it kā maigi, it kā prasīgi, it kā brīžiem bez iekāres...un šo dažādo izjūtu gamma mani fascinē...vērodams manu augošo kaisli un nemieru, viņš it kā nejauši ieslidina pirkstus, gar biksīšu malu, dziļāk manī...baudā, un sakairināto izjūtu piesātināta, es novaidos un ļauju viņa pirkstiem slidināties manī, ar gurniem spēcīgi tiecoties pretī...jūtu kā viņš mani saņem un nogulda gultā...nogulda, lai turpinātu...lai mani lēni un pavedinoši turpinātu izģērbt, paralēli liekot man baudā locīties no pieskārieniem un glāstiem...
...viņš vienmēr grib, lai es beidzu pirmā, un tikai pēc tam viņš, un tikai pēc tam abi reizē...viņam patīk vērot mani orgasma laikā, kad viņa pirksti atrodas manās atverēs, bet lūpas kā nomaldījušās klīst pār manu ķermeni no krūtīm , pa vēderu uz leju – tur nedaudz paspēlējušās, atgriežas atkal atpakaļ...reizēm viņa pirksti manī sāp, bet tas tikai vairo manu baudu un izjūtas....”tu tūlīt beigsi, mīļā...cik, tu esi seksīga, ja tu to pati redzētu”....kad savu nekontrolējamo viļņu pārņemta, es ar nagiem iecērtos viņa ādā uz pleciem, bet ar gurniem triecos pretī viņa spēcīgajām rokām, viņš smaidot, man čukst ausī ....nāc...nu, nāc...”
...viņš vienmēr mani pēc tam glāsta un skūpsta, kā pateicībā par redzēto un izjusto...pāris minūtes man vajag, lai atgūtos...man vajag spēku, lai samīlētu viņu...lai samīlētu tieši tik daudz, lai viņš mani neaizmirstu un reiz atkal ilgotos pēc manis...
...laikam gari sanāca, bet par viņu es noteikti turpināšu...turpināšu par to kā es samīlēju viņu – par to kā viņš bezspēkā atdodas man....
|
|
|
