|
|
|
February 9th, 2005
03:44 pm
...jā tieši tik daudz man pietrūka vienām sasodīti burvīgām vasaras augspapēdenēm...biju vienkārši nelaimīga, jo tajā vasaras dienā, pie manas zilās kleitas ar baltajām puķītēm ,vēlējos vilkt vienīgi tikai tās - baltās, ar mazu pērlīšu izšuvumiem, uz siksniņām rotātās kurpes, kuras pirms stundas biju atstājusi kādā veikala plauktā...
...daudzas sievietes mani sapratīs, jo vēlme dabūt kādu iekārotu lietiņu sadedzina, nogurdina, pat reizēm pazudina...
...un tā domīga, mazliet apskaitusies par gaistošo , balto sapni, atgriezos mājās...bet vai tad sieviets nav mazliet raganas, un vai viņām nedzimst velnišķīgi plāni visnegaidītākajos brīžos?...
...mans vīrietis tais brīdī laiski izlaidies gultā, vēroja kādu pāraidi televīzijā...nu īsta idille...vērodams manu nervozumu, viņš apjautājās kas par vainu...bet es nevarēju tā vienkārši pateikt , ka gribu kurpes, bet pietrūkst naudas...jā, es zinu, ka tā viss būtu atrisinājies ātri un vienkārši, bet tas nebūtu priekš manis...
"kas ir, burbuli, ko niķojies?...jusdams manu neapmierinātību un vēlmi kasīties, viņš man zobgalīgi jautāja...."nāc, es tevi palaizīšu"...........
...mhmm, kāpēc ne, bet tikai darīsim savādāk - pie sevis nodomāju, un teicu "a labāk šodien tikai paspēlēsimies....tikai skūpstīsimies, bet viens otram nepieskārsimies...skūpstīt drīkstēs visur...visu augumu, katru spraudziņu, uzkalniņu, bet tikai to darīsim bez rokām...un tas, kurš zaudēs, būs otram parādā 36 Ls..."...bet pie sevis jau mīlīgi smīnēju......"kāpēc 36...atkal kādi tavi jociņi?" - viņš izbrīnēts saausījās, bet laikam doma par naudu atkāpās, jo es maigi ar zobiem sāku kost viņa apkšlūpā...
...sākums bija kā vienmēr...mēles savijās, lūpas glāstīja, slīdēja pār kaklu, pār ausīm...bet rokas spītīgi turējām gar sāniem, aiz muguras...tās gan ik pa brīdim instinktīvi sniedzās pretī kā glāstam, bet ātri aprāvās, jo abiem mums vēl prāts laikam bija ieciklējies uz mistisko 36....
...kad mans vīrietis ar mēli pieskārās krūtīm, sajutu delnas pieskārienu plecam...jau sajūtot uzvaras garšu, stiepos pretī....nē, tomēr roka atrāvās..."mīļais, skūpsti mani vēl...vēl stingrāk paņem manus krūšu galus mutē" - kaislīgi lūdzos,un spītīgi turēju rokas aiz muguras, bet velniņš iekšā jau dejoja uzvaras deju...nē, arī viņš bija spīta pilns, un lieliski tika galā ar savu draisko mēli padarīdams mani slapju un traku....ak, tā?...nu labi - varu arī savādāk....nodomāju, un noslīdēju viņa priekšā uz ceļiem.....viņš ievaidējās, kad ar lūpām pieskāros viņa loceklim...bet rokas man taču bija vēl joprojām uz muguras...izlikos, ka nespēju tikai ar mēli un lūpām tikt galā...it kā nejauši ar lūpām aptvēru viņa locekli, lai tik pat nejauši to palaistu vaļā..."vai! piedod, bet grūti bez roku palīdzības..." - mulsi ieskatījos viņam acīs un nočukstēju.......
"bļe, kuce, tu tāda!!" - viņš tikai noteica, bet ar rokām sagrāba manu galvu, lai turpmāko neilgo brīdi izbaudītu manus lieliskos lūpu, mutes un mēles pieskārienus viņa loceklim...nu ja un jau arī rokas es drīkstēju izmantot...
...kad es mīļi čivinot paņēmu no viņa naudu, un gribēju doties ārā pēc sava baltā sapņa piepildījuma, viņš stāvēja tām priekšā..."kuce...foršā, kuce" - tikai noteicis, ar spēku pagrieza mani pret sienu, nolieca mani, satvrdams manus gurnus, un neļaudams man izrauties, no mugurpuses vienkārši izdrāza....
|
|
|
