|
|
|
February 6th, 2005
10:02 pm
..neticēsiet, bet esmu gribējusi reiz mīlēties ar vīrieti tikai tāpēc, ka viņam bija tumši brūnas acis...gandrīz melnas, samtainas...nu tādas, kurās ieskatoties, vienīgā doma - gribu izģērbties bez liekas tielēšanās un koķetēšanas - tas ir vienīgais, ko tajā brīdī gribu...man nekad nebija piederējis vīrietis ar melnām , līdz skudriņām vēderā, aicinošām acīm - pat brūnām nē....ak, jā, pačukstēšu - lai arī noveļu visu vainu uz viņa pavedinošo skatienu, viņs bija par mani desmit gadus jaunāks.... arī tik jauns vīrietis man vēl nekad nebija piederējis....un sākās tas pavisam nevainīgi - ar parastu kafijas tasi...
...viens teikums vēstulē, ko viņs man uzrakstīja, iedzēla manī domu - gribu viņu...kā jau vienmēr - ja reiz gribu kādu vīrieti, tad uzreiz - bez gariem saldiem tekstiem, bezjēdzīgi iztērēta laika, apmainoties vēstulēm...tūlīt, tas nozīmē ātri...................................................................................
...vai viņu patiesi vēl gribu, nesapratu visu vakaru, kuru pavadījām kādas piesmēķētas kafeinīcas telpā, pie galdiņa ar notraipītu galdautu...tik garlaicīgu cilvēku laikam vēl nebiju satikusi...lai gan puisis neveikli stostoties, taisnojās, ka neesot īpaši runīgs un mulstot no manas klātbūtnes, pāris kopīgus tematus tomēr atradām - par zāles pļāvējiem un kaķiem...
...kad pēc pieklājīgi aizvadītām pāris stundām, jau meklēju iemeslu kā ātrāk atvadīties, viņš nedroši vaicāja, vai negribu apskatīt vietu, kur viņš dzīvo... man ir viens ļoti liels mīnuss - es nespēju cilvēkiem pateikt nē!...un īpaši brīžos, kad gaidot atbildi, manī raugās padevīga suņa acīm...es piekritu....un lai raitāk ritētu valoda, nopirkām vīna pudeli, un devāmies pie viņa...
...................................................................................
"kafiju?"..."jā!"..."varbūt vēl vīnu?"..."jā, var vīnu"........."vēl vīnu?"..."jā, mazliet"..."ielej sev ar"..."jā, es jau dzeru"...............................
"paskaties kā kastaņi zaigo laternu gaismā" - es teicu noliekdamās pie loga uz palodzes.......
"jā, es redzu" - viņš teica..bet viņa elpu sajutu uz sava kakla, bet roku uz gurniem......neatrāvos....bet iedrošinoši, sniedzos karstajai delnai pretī....
"tu mani gribi?"...."jā, es tevi gribu"...-nočukstēju,lai tai pašā brīdī sajustu ar kādu spēku viņa roka parāva uz augšu svārkus, bet ceļi ieslīdēja starp ,manām kājām...aiz sāpēm iekaukdanās padevos, un plati ieplastām kājām stāvēju viņa priekšā, lai izjustu, kā viņa pirksti veikli un uzbudinoši slīdēja pār maniem gurniem,un jau miklās biksītēs apspīlēto dibenu, ar maigiem, bet stingriem pieskārieniem, meklējot ieeju manī...kāri tvēru katru pieskārienu....lūdzos, lai mani izģērbj...bet izrādas mans nerunīgais tā vakara biedrs bija kļuvis vēl nerunīgāks..viņš tikai smagi elsoja, kad es viņam ar saviem gurniem stiepos pretī...viņš satraukti kaut ko čukstēja man pretī, kad lūdzos, lai mani glāsta dziļāk...ar spēku viņs noplēsa no manis biksītes, kad vēlējos, lai viņš mani sāk drāzt....ar spēku viņš mani iesvieda gultā,vēl arvien neko neteikdams... un pats tai pašā brīdī iekārtojās man starp kājām,tās ar spēku atplesdams tik plati, lai varētu laizītu mani visur, lai spēlētos ar manām visjūtīgākajām un apslēptākajām vietām....lai liktu man trīcēt un elsot, kad viņa mēle maigi glāstīja to vienu vienīgo punktu, kuram pieskaroties es kaucu kā kuce...
...pāris pieskārieni vēl ar meeli, paaris dziļas kustības manī ar pirkstiem, un es kā vienmēr beidzu...beidzu locīdamās nemaņā, un no piepildījuma sajūtas...
..."bet tagad es tevi izdrāzīšu"..."dari, ko gribi, tu esi lielisks"...viņš ieslīdēja manī, bet es ar kājām apvijos viņa gurniem...mēs skūpstījāmies, bet viņa grūdieni kļuva arvien spēcīgāki...es viegli iekodos viņa apakšlūpā, bet viņa elpa kļuva neciešami karsta un strauja...es ar nagiem iecirtos viņa mugurā, bet sajutu gurnos ielīstam viņa siltumu...
...tagad viņš ir uzticīgs tikai vienai...bet ne man...
|
|
|
