|
|
|
January 29th, 2005
10:55 am
...vārdi telefonā „I miss you, I really miss you and would like to be together...why are you so silent...?”, pēc vakardienas , lika man raudāt....
...sapnis, jocīgs sapnis, kurā mans bijušais , kurš mani līdz šai dienai uzpasē, rūpējas, vajā, mierīgi un bez naida teica – „tev ir jāprecas”, neļauj man šodien atgūties ...
...vai es to varu? ...a kāpēc nē....man nav tālu jāmeklē – tikai pāris vēstules, mīļu vārdu, un kamols atkal sāktu ripot.... pat ne viens vien...
...kāpēc es nevarētu darīt tāpat kā citas, kuras mērķtiecīgi zina, ko grib, atrod, ko grib, izdara kā vēlas, un lepni uz kamiešiem nest savu mietpilsonisko dzīvīti...
...kāpēc es nevarētu reiz savu dumpīgo, brīvo garu sasiet kārtīgā mezglā un pieķēdēt pie ribu loka, lai netrako...
...kāpēc es nevarētu aizmirst to prieku un gandarījumu par savu darbu, kur saņemu nieka grašus , bet dzīvot kaut kur tālu mierīgā pārticībā...
...kāpēc es nevarētu izrauties no pagātnes , kurā šodien kāds mani cenšas kontrolēt un apspiest, un parādīt tai mēli...
...kāpēc es nevarētu nedomāt par kādu, kuram tas nemaz nav vajadzīgs...
...kāpēc es nevarētu visiem saviem draugiem un paziņā aizsūtīt ziņu „aizmirstiet – manis šeit vairs nav!”...
...cik labi, ja smadzenēs varētu novilkt sviru „stop! tagad nedomāt!”...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
