|
|
|
January 26th, 2005
09:03 pm
...starp mums, meitenēm, runājot, jeb kā mēs sākām mācīties...
...taču sen zināms, ka pēdējie jaunumi par draudzeni, kura kārtējo reizi pametusi savu čomu, par kopēju paziņu, kurš krāpj savu meiteni ar viņas māsu.... vai par kičīgākajiem momentiem brīžos, kad varētu beidzot notikt Tas, meitenes apspriež kādā kafenītē pie galdiņa, kurš atrodas vistālāk no bāra letes, kādā tusiņā, elpojot svaigu gaisu ,un lepni pie mutes turot aizsmēķētu cigareti, vai vienkārši tāpat, neko nedarot, jautri triecot jokus bariņā...
...ar TO tajā brīdī mēs vēl domājām tikai bučošanos...varbūt vēl kādu intīmāku , bet ļoti ātru un garām slīdošu pieskārienu ķermeņa zonām, kuras tai laikā tika ar pelēku krāsu attēlotas tādās grāmatās kā „atklāti par laulības dzīvi”...bet vienreiz bija jāsāk apspēlēt arī kas vairāk, jo , lai glābēja māte nāk palīgā tai tālajā, nezināmajā nākotnes brīdī, ja pēkšņi kādai, atnākušās Lielās Mīlas pārņemtai, vajadzētu To pierādīt, ar drebošu sirdi kāpjot gultā...
...un tā reiz, pētot jau pieminēto grāmatiņu „atklāti par...”, sarkstot un ķiķinot, paralēli caur salmiņu sūcot ābolu sulu, sākām apspriest šo mūžam noslēpumainības plīvurā, apvīto tēmu...
...kas ir dzimumlocekļi, kas tos nēsā, un, ka tie domāti čurāšanai mēs zinājām – bijām redzējušas jau daudzās bildēs...arī savus caurumiņus apakšgalā bijām saskaitījušas, un novienojāmies, ka to ir tieši par vienu vairāk nekā puikām...bet grāmatiņā bija rakstīts , ka dzimumloceklis var kļūt vēl savādāks - liels un ciets, un kur nu vēl trakāk - tā misija bija kādreiz iestumties tur lejā starp kājām, kādai no mums ...un lai vēl vairāk sarežģītu mūsu domu gājienu, un mulsinātu prātus -tas varot būt arī eriģējies...!!...tas nozīmēja - liels, ciets un briesmīgs...!... – tikai tādas domas toreiz varēja pārņemt pusaudzes, kurām ikdiena bija draudzenes un ābolu sulas dzeršana pagalma lapenē, pa starpu pieķerot kādu saules staru vasaras brīvlaikā...
...taču pieaugošā ieinteresētība, un apslēptie sievišķie instinkti, neļāva atstāt iesākto izpēti pusceļā... protams, izlasītā doma, ka tāds eriģējies briesmonis , kādreiz varētu ienākt un kustēties kādā no mums, tai brīdī likās ne visai vilinoša un pat briesmīga...
„ diez, vai nesāpēs, ka tas tur būs manī?”.......-„nesāpēs, tikai turi kājas dikti plati!”
”a cik garš tas ir, kad ir liels?”......-„nu laikam divreiz garāks, nekā kad tas ir maziņš!”
”a kas man jādara, kad tas būs ielīdis manī?”......-”nu, tad laikam jākustas turp un atpakaļ!”
...šādi, un vēl daudzi jautājumi mulsināja mūsu prātus...bet vēl izsmeļošākas toreiz bija atbildes...
...un tikai pēc vairākiem gadiem, jau būdamas vairāk vai mazāk lieliskas, bet jau sievietes, uzzinājām, cik reizēm jauks var būt tāds „eriģētais briesmonis”, ...
|
|
|
