|
|
|
January 21st, 2005
11:39 pm
„...kāpēc tu izvairies šovakar no manis? ...tu kaut ko slēp?...”...biju visu vakaru kā uz adatām, jo nezināju kā viņam tuvoties...vakars bija pagājis jocīgā, saspringtā gaisotnē, bet lai vai kā mēģināju tuvoties, pieglausties, samīlēt - neatstāja sajūta, ka mani neklausās, mani nejūt un nedzird.... likās kaut kas ir noticis, un viņam nav drosmes to izrunāt un man pateikt...
„...es ...nuuu...redzi...labi, es tev parādīšu...!!!”...viņš beidzot apņēmīgi noteica ,un no savas sporta somas izvilka fallu...mākslīgo fallu, kādu es simtiem reižu biju redzējusi pornofilmu reklāmās – baltus, sarkanus, melnus, caurspīdīgus.....tikai šis instruments bija savādāks – tumšs, ar kaut kādām siksniņām, sprādzītēm...
„..pielaiko”..-viņš teica....”ko??...”-es salecos, un ierāvos gultas tālākajā stūrī....
„nu labi, tad to darīšu es”...........mazliet bailīgi, bet jau ar neslēptu interesi, un augošu uzbudinājumu es vēroju kā viņš uz saviem muskuļotiem gurniem, knibinādamies ap ādas siksniņām un sprādzēm, uzliek to sev...
...viņš mani samaitāja...samaitāja ar savu izvirtuļa dabu, ar savu seksualitāti....bet es pakļāvos...pakļāvos, ļaudamās...pakļāvos grimdama arvien dziļāk šai neķītrās kaisles atvarā....tas mani aizrāva, tas mani padarīja traku un gribošu...bet man gribējās arī dot...dot baudot, un smeļot kaisli no otra...
...ļauties diviem locekļiem...tomēr kāpēc ne?...noslēpumaini...perversi... arī nedaudz sāpīgi....skūpstu un pieaugošās kaisles uzbudināta, es ar gurniem tiecos viņam pretī...viņš tos glāstīja, ik pa brīdim paplezdams platāk , un slidināja savu locekli lēnām iekšā un ārā...šīs lēnās , bet pavēlošās kustības mani tracināja, un es it kā lūdzoties vēl, arvien dedzīgāk sniedzos viņam pretī...viņš to zināja, bet atkal un atkal, izmantoja manu vājumu ....lēni un pavedinoši, bet viņa prasmīgās rokas darīja savu – glāstīja manu dibenu – stingrāk, tad maigāk...bet viņa pirksti nemitīgi meklēja ceļu citur....ļāvos...brīdī, kad sevī jutu ienākam tos abus , ļāvos izjūtām, kādas nebija mani vēl skārušas...mazliet sāpes, tad mulsinošs vājums , kas strauji ienāca manī...visbeidzot sajūta , kad vairs nedzirdēju un nemanīju neko, tikai dzirdēju savu elpu.... karsta svelme viļņveidīgi izstaroja pa manu ķermeni...
nākošo reizi to pielaikoju es....
|
|
|
