|
|
|
January 16th, 2005
08:48 pm
...viss jau bija beidzies...mūsu attiecības, saraustītas ar pārmetumiem, saārdītas ar naidu, izpušķotas ar meliem atradās kapa malā...vēl tikai pietrūka Raiņa dzejas, un melnu, lidojošu kraukļu tām pāri...ha!
...mana patmīla aizskarta, bet savu vainas sajūtu tu centies slāpēt,pa laikam atgriežoties mūsu gultā...bet, protams, es biju labāka par to otru...es to zināju, es to jutu,es zināju kā to pierādīt, bet es varēju vēl vairāk...
...kārtējā tādā vakarā, atkal izmisīgi vēloties tev pierādīt, ka man līdzīgas nav, tu mani atgrūdi un teici "braucam!"...."uz kurieni?"..."tad redzēsi"
...kāpām augšā pa necilām trepēm...zvans pie durvīm....vēl neko nesapratu, bet kāda sieviete gados, laipni smaidot ieveda mūs gaumīgā istabā...skaista, zīda pārvalkiem rotāta liela gulta...lieliski, dārgi aizskari..uz skapīša sarkanas rozes baltā vāzē...vēl nenojautu tavu plānu....
...pa durvīm ienāca meitene tumšiem gariem matiem,zilām acīm, mazliet līku degunu...viņa mugurā bija caurspīdīgs, īss krekliņš, zem kura bija tikai mazās biksītes...tādas lillā - gaišas ceriņkrāsas...ciest nevaru šo krāsu, bet uz viņas koptā auguma tā izskatījās perfekti...viņa smaidot pienāca man klāt, saveicinājās...tai brīdī manā galvā kautkas nodžinkstēja...nē,tu tā nedrīkstēji ar mani izrīkoties!!
...ar naidu, kuru pamazām aizstāja vienaldzība...ar noliegumu, kuru nemitīgi slāpēja interese, es sāku vērot kā viņa lēnām, pamazām atbrīvodama no apģērba gabaliem, glāstīja tevi... ik pa brīdim piemiedzot ar acīm man, aicināja piebiedroties...
mani nolāpītie instinkti darīja savu...manas nekontrolējamās dziņas ar mani spēlējās visnepiemērotākajos brīžos.....bet kāda svešāda strāva nesa mani pie meitenes...brīdī kad manas rokas pieskārās viņas pleciem, acis jau meklēja viņas krūtis..mazas un stingras...
...meitene man uzsmaidīja, un es sajutu cik veikli viņas rokas tiek galā ar manu svīteri...
...nekad man nebija pieskārusies sieviete...nekad es nebiju glāstījusi sievieti...jā viņa bija profesionāle, bet es tikai mācījos....viņa glāstīja un priecājās par manām krūtīm...es bailīgi ar lūpām tuvojos viņas, lai pēc mirkļa saprastu, cik tas ir vienreizēji - skūpstīt sievietes krūtis...pat nemanīju, kur pazuda mans apģērbs,kur pazuda laiks, bet likās jau mūžību es viņu glāstu, izbaudu viņas smaržu un garšu...mūsu lūpas un mēles atrada vispārdrošākās vietas uz otras ķermeņa... es viņu laizīju, lai saņemtu visdievīgākos skūpstus pretī....mēs beidzām un sākām...
...tu vēroji mūs, un smaidīji, un tikai pēc brīža mēs atcerējāmies par tavu klātbūtni...jautri viena otrai piemiedzot ar aci, mēs ar lūpām pieplakām tavām loceklim....
tajā vakarā es zināju, ka neļaušu sev vairs nodarīt pāri nevienam vīrietim...
|
|
|
