|
|
|
January 16th, 2005
10:16 am - ...vīrieša lepnums...........................
...nu jā, skaidrs, kas ir vīrieša lepnums....grozies kā gribi - vīrietis apmierināts ar dzīvi un sevi būs tikai tad, ja vinja krāniņš funkcionēs atbilstoši aprakstam fizioloģijas grāmatās...bet, ja vēl par tā lielumu viņš varēs sajūsmināties, šķirstot Ginesa rekordu grāmatu, tad gads varētu sākties arī no otra gala...!..katra novirze no normas darīs viņu īgnu, nedrošu, darba ražīguma celšanai - nespējīgu.....un brīžos, kad pati esmu darba dienas pārgurusi un kašķīga, kāds bikšainis atļaujas mani pavilkt uz zoba ar nodrāzto frāzi "kas ir - sen dabujusi neesi?", es mierīgi atcērtu ar pretjautājumu - "vai tev šorīt stāvēja, kad no gultas izkāpi, jeb ar roku vajadzēja pieturēt...?"
...nu nē, nav tā, ka manā dzīves laikā, caur manu muti būtu izgājuši simtiem krāniņu...bet varbūt vēl var paspēt un vajag tiekties uz to ?... 1000 un vienas nakts pasaka....bet būtu vairāk ko salīdzināt , un iespēja kļūdīties - samazinātos vēl uz pusi ...ha!
...es iecietīgi iesmaidu par lielo krāniņu īpašniekiem...nu, lai jau jums tiek - kāpēc nepaglaimot jūsu patmīlai,un brīdī, kad ar lepnumu savu mantu, it kā ar milzu piepūli un grūtībām, jūs izvelkat no bikšu priekšas, sajūsmā nespiegt - wow!!kā es gribu uz tāda mūžam sēdēt!!...ak, kā tas iedarbojas!!...Vinnijs Pūks pie medus poda diezin, vai izskatās laimīgāks....bet tas ir arī viss, uz ko jūs esat spējīgi - izvilkt, iestutēt, un drāzt...drāzt ātrāk, drāzt lēnāk, ik pa brīdi pajautājot - nu, vai tev ir labi?....un nepamet sajūta, ka jūsu smadzenes tai brīdī ir sakoncentrējušās tikai un vienīgi daiktā...un tikai tāpēc tas ir Tik liels...jums pat prātā tai brīdī neienāk doma, ka jūsu falls nebūt nav pasaules centrs un dievības aizsākums....jūs aizmirstat, ka mums vajag glāstus, pieskārienus, neķītrus čukstus austiņā - un jo vairāk, jo labāk........nu jā, lai gan jāatzīst- ne par visiem šis stāsts....
...kāda sieviete man reiz mācīja "nekad neizrādi savu vilšanās sajūtu, kad tavā priekšā izslejas tikai 10 cm!"...gudra sieviete bija!...tikai pāris reizes dzīvē nācies piedzīvot vilšanos, bet arī no tās es esmu mācējusi iziet godam, pēc manā gaumē pasniegtā mineta, atstājot vīrietim sajūtu "es laikam mirstu"...bet pēc 12 īsziņām nakošajā rītā savā mobilajā "kad atkal tiksimies",tomēr pārliecinoties - viņš ir izdzīvojis...
...ak tā - pārējie mazie krāniņi...a ziniet, šo krāniņu īpašnieki ir daudz lielāki ieguvēji, nekā tie otri!!...jā, tieši ieguvēji...jo, cik patīkami ir laizīt un ņemt mutē locekli, kuram tur ir vieta...nezinu, varbūt ir kāda sieviete riekskodis, kura 20 cm garu locekli var paņemt mutē ar visām olām, bet es domāju, ka to tikai bābas pirtī fantazē un aprunā...nav tā!...nu ja -un arī tāda locekļa ceļš uz dupsīti ir nesāpīgāks un vienkāršāks...bet , kas ir pats svarīgākais -šie vīrieši patiešām kompensē sava krāniņa izmērus ar glāstiem, skūpstiem, pieskārieniem...brīžiem rodas sajūta, ka sievietes ķermenis viņam ir karte, kuru viņš ar aizrautību apguvis tais brīžos, kad tie otri paši ar saviem krāniņiem mēras....
ai, nu noteikti jau daudz kur kļūdos...mhmm, bet varbūt tomēr visām tāpat kā man?
|
|
|
