| |
[Aug. 2nd, 2008|01:23 pm] |
Sāpēs nosapņotais, kas savijas ar zilajā naktī tērpto realitāt. Nomoda murgi, kuros manas ķermeņ daļas mainās vietām, tās nepieder man. Sāpes, kas lauž, dedzina, savelk, kas zobus sakost liek. Izvemt visu to laukā, visas iekšas, pilnīgi visu. Nebija ko. |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2008|12:30 am] |
No rokām neatmazgājama vēmekļu smaka.
Visu saēdoša skābe. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2008|11:36 pm] |
Šajā brīdī vēlos tikai vienu - uguns liesmās sakarsētu adatu, piededzināt šo naidu pie savas miesas.
Rēta pie rētas.
Es ienīstu sevi. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2008|08:10 pm] |
Šodien bija viena no tām ļoti retajām reizēm, kad māte pagatavoja vakariņas. Nācās nedaudz ieēst, bet lai to vieglāk dabūtu ārā, vajadzēja apēst pāris maizes šķēles. Šobrīd jūtos labi, vienīgi visas iekšas jēlas. Vēlāk lauzīšui galvu, kam man tas viss vajadzīgs. Bet pagaidām.. bez pārmetumiem. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2008|12:47 pm] |
Pretīga garša. Kuņģa sulas saēstas zivju eļļas kapsulas ik pa brīdim atgādina par savu eksistenci.
Pus glāze kafīra, lai neizvemtu šo burvīgo koteili. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2008|11:16 am] |
Brokastīs: piecas tabletes (uztura bagātinātāji), liela krūze melnas kafijas.
Šorīt jūtos lieliski, pēc mocībām naktī, kad katru izelpu pavadīja dedzinoša asmens dūrieni rīklē. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|07:01 pm] |
| [ | Un kā? |
| | trīcoša rokas. | ] |
| [ | Gaisā trīss |
| | Metallica | ] |
Nelabums laizās gar jēlo rīkli. Nepārtraukti riju siekalas, citādāk sajūta tāda, ka laukakmes kaklā iestrēdzis. Dzelžainā asisns garša mutē. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|04:26 pm] |
Atsakos no domas par ūdens diētu.
Aizvietoju to ar alkoholu. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|12:34 pm] |
| [ | Gaisā trīss |
| | Dzelzs Vilks - Dievi Krīt | ] |
Ārkātīgi sāpīgi ir šie pārmetumi sev, par katru norīto kumosu, katru reizi, kad neesmu sevi novaldījusi. Tas spēj novest līdz asarām un tālāk.. bet tā jau laikam ir cita atkarība. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|12:30 pm] |
|
Izvemties spēju tikai tad, kad esmu iedzērusi. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|12:21 pm] |
Picas dienas nodzīvoju pie radiniekiem, kuriem svarīgi ir kārtīgi paēst. Esmu pieņēmusie svarā par diviem kilogramiem. Jūtos pretīgi, izvairos no spoguļiem, iziešanas no mājas.
Smeldzīgi sāp jēlais barības vads. Vakar vēmu asinis, tā bija tikai trešā reize, kad to sev izraisīju.
Mātei pazņoju, ka man ir diēta. Nopētījusi mani ar norūpējušos skatienu, viņa neteica neko. Domās droši vien atminēdamās tos četrus mēnešus, ko dzivoju pilnīgi viena, praktiski neko neēdot. Pirmo reizi dzīvē redzēju viņu tik uztrauktu par manu vesalību.
Nākamās piecas dienas pārtikšu no ūdens. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2008|08:25 pm] |
| [ | Gaisā trīss |
| | Huskvarn - Zudušais Laiks | ] |
Un ar katru reizi izvemties ir vieglāk, vajag atrast tikai īsto punktu.
Nedaudz dedzina rīkli kuņģa sula. Raizējos par zobiem, tāpēc tīru tos trīs vai vairāk reizes dienā.
Tas liek justies atvieglotai. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2008|04:30 pm] |
Visvairāk biedē doma, ka zaudēšu izpratni par skaisto, ka skaistais būs kroplu prātu radītās šausmas.
Skatos bildes ar jauniņām meitenēm, kas sirgst ar anoreksiju. Viņas neliekas tievas, bet gan neglītas.
Un tomēr, dažās no viņām slēpjas kaut kāda pievilcība, kas pievilina un liek sev klusībā zvērēt, ka vairs nekad neēdīšu, lai arī cik absudri tas nebūtu. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2008|01:50 pm] |
| [ | Gaisā trīss |
| | stabules, dūdas. | ] |
Un viss tas sākās gadu atpakaļ, kad nometu 7kg no sava svara. Izskatos labāk un tagad sveru tieši atbilstoši savam augumam. Agrāk būtu domājusi, ka izskatos tieva, bet nu.. Meitenes, kas likās tievas, kuras patiešām arī ir tievas, šķiet normālas vai apaļīgas.
Skatoties uz sevi spogulī es neizplūstu, neredzu gļukus, ka palieku resnāka, man vnk nepatīk, tas ko tur ieraugu.
Skaisti liekas tas, kā kauli izspiežas zem ādas, tas, ka var redzēt kā tie kustas, darbojas, savienojas. Dievīga ir tā sajūta, kad sāp miesa, jo kauli plēš to pušu.
Vakar pirmo reizi pa īstam izraisīju vemšanu, biju darījusi to jau agrāk, bet tā.. niekojoties. Reiz domāju, ka tas ir slimi, bet, pie velna, tā sajūta bija burvīga, apziņa, ka tas vairs nav manī, ka no tā esmu atbrīvojusies uz visiem laikiem. Sajutos nenormāli labi. Man tas ir risinājums, jo bieži nespēju izvairīties no ēšanas un man patīk izbaudīt garšas, kaut ēdiens liekas pretīgs. |
|
|