| |
[Jul. 25th, 2008|01:50 pm] |
| [ | Gaisā trīss |
| | stabules, dūdas. | ] |
Un viss tas sākās gadu atpakaļ, kad nometu 7kg no sava svara. Izskatos labāk un tagad sveru tieši atbilstoši savam augumam. Agrāk būtu domājusi, ka izskatos tieva, bet nu.. Meitenes, kas likās tievas, kuras patiešām arī ir tievas, šķiet normālas vai apaļīgas.
Skatoties uz sevi spogulī es neizplūstu, neredzu gļukus, ka palieku resnāka, man vnk nepatīk, tas ko tur ieraugu.
Skaisti liekas tas, kā kauli izspiežas zem ādas, tas, ka var redzēt kā tie kustas, darbojas, savienojas. Dievīga ir tā sajūta, kad sāp miesa, jo kauli plēš to pušu.
Vakar pirmo reizi pa īstam izraisīju vemšanu, biju darījusi to jau agrāk, bet tā.. niekojoties. Reiz domāju, ka tas ir slimi, bet, pie velna, tā sajūta bija burvīga, apziņa, ka tas vairs nav manī, ka no tā esmu atbrīvojusies uz visiem laikiem. Sajutos nenormāli labi. Man tas ir risinājums, jo bieži nespēju izvairīties no ēšanas un man patīk izbaudīt garšas, kaut ēdiens liekas pretīgs. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2008|04:30 pm] |
Visvairāk biedē doma, ka zaudēšu izpratni par skaisto, ka skaistais būs kroplu prātu radītās šausmas.
Skatos bildes ar jauniņām meitenēm, kas sirgst ar anoreksiju. Viņas neliekas tievas, bet gan neglītas.
Un tomēr, dažās no viņām slēpjas kaut kāda pievilcība, kas pievilina un liek sev klusībā zvērēt, ka vairs nekad neēdīšu, lai arī cik absudri tas nebūtu. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2008|08:25 pm] |
| [ | Gaisā trīss |
| | Huskvarn - Zudušais Laiks | ] |
Un ar katru reizi izvemties ir vieglāk, vajag atrast tikai īsto punktu.
Nedaudz dedzina rīkli kuņģa sula. Raizējos par zobiem, tāpēc tīru tos trīs vai vairāk reizes dienā.
Tas liek justies atvieglotai. |
|
|