Dabūju visas Twilight saga grāmatas. Tagad ceru, ka līdz sirds dziļumiem nenožēlošu savu spontanitāti.

tagad sāk arī uz eksāmenu iet negribēties. Yes, yes, kas var būt vēl labāks?!

Nekādi nespēju atcerēties, kuri līdzskaņi ir kurās kategorijās, sāku baidīties, ka liks man vēl ko nolasīt, bet par transkripcijas uzdevumu un falling/rising tones vispār nevēlos domāt. Pretēji tam, ka man regulāri licies, ka esmu viena no spējīgākajām grupā iekštan dažādiem priekšmetiem, Phonetics man tik tiešām ir pilnīgā pī un es nesaprotu kā visi citi to tik viegli ierubās.

"[11:59:35] Vīrs says: ja nezini ko rakstīt - raksti, ka we will be taupīgi ;)
[11:59:54] Vīrs says: vai arī my answer will be, but I will not tell!"

Šodien pirmais eksāmens. Neko daudz neesmu mācījusies. Neko daudz nejēdzu. Plānoju piecelties 5 no rīta un kalt informāciju... Piecēlos 10, bet tikko stundu pavadīju, neko nedarot. I rock hard. 4 tai eksāmenā būtu too good to be true.

Joprojām jūtos paslima, bet par aukstuma pakāpi ārā šobrīd nevēlos vispār neko zināt.

Murgoju šonakt patiesībā, nevis sapņoju. Bija man gramatikas eksāmens, es kavēju, neko nejēdzu utt. Sesijas stress. Tādēļ es tagad nemaz nemācos Phonetics. Nožēlojami.

Indeed, es esmu slima. Jocīgais vakardienas pustransa stāvoklis nav izgulēts, lai gan no sākuma radās tāda ilūzija. Kakls ir jocīgs, galva - smaga vate. Tomēr varu derēt, ka temperatūra man nav, bet minētais stāvoklis ir mani piemeklējis tikai lai kaitinātu. Mani & man apkārt esošos.

Snieg. Snigšana fascinē. Piecēlos, ieraudzīju, ka snieg, tad pāris minūtes sēdēju un vienkārši lūkojos pārslās.

Mūsu dzīvoklis izskatās pievilcīgs ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses -- putnu (zīlīšu, zvirbuļu, milzu kaiju) konstantās vizītes piedod kaut kādu raksturu un dzīvību kastītes mājai. Tāpat kā aizvēsturiskas dāmas un pamesta kaķa draudzība.

Par putnie, es gribēju nopirkt prosu vai kaut ko tādu (viņiem) ēdamu, bet tad nolēmu, ka esmu par skopu, lai latu izdotu sava prieka pēc. Vismaz vakar tāda es biju. Ir taču vēl citas dienas.

Once I searched the Net, photobucket in particularly, for photos, icons & stuff about "love". I found many, many .jpg and such worth saving / remembering, but one particular umm thing hit my heart or whatever in the centre.

---

I want a boy <3
who I can run to;
with tears running
down my face
& the first thing he says is
"whose ass am I kicking, babe?"

---

I miss my best [boy]friend. I do not think he was the person I saw in him. It is strange, the ways I am thinking and amplitudes I am forgetting.

vecgada depresija

K, JR.lv var iegādāt tās briesmu grāmatas... Jautājums tik, vai es esmu gatava būt traka un naudu tērēt.