Visā vispārībā man joprojām liekas, ka ir vasaras vidus. Kaut kur esmu pakāsusi laika izjūtu. No otras puses, es nemaz nesatraucos par skolu un tā. Kaut kāds iekšējais klikšķis ir noticis; laikam vasaras darbos izjustās `ģenialitātes` un 24h turbozubrīšanās pēcefekts.

Vēl es brīnos par pirātu OST skaistumu. Un tagad klausoties iemīļotos gabalus ieskrēja galvā doma, ka es totāli iznīkšu jau pirmo divu nedēļu laikā... bez iespējas klausīties mūziku ikdienā. Goash, es tak nevaru ciest pat pārvietoties Rīgā no punkta A uz B bez normāla pavadījuma un diez vai swh rock & mr. Terzens spēs atspēkot vitāli nepieciešamo ikdienas pleijlisti. Depresing.