biju vannā. jauki nomazgājos, sazieķēju sev visādus losionus, skrubjus un sviestus, lai āda jawka, maiga un visādi citādi pievilcīga, bet ne par to ir šis posts.
mazgājos un dzirdu - no istabas nāk manas māsas greizīgā balss, ko viņa sauc par dziedāšanu. nus, stādieties priekšā kā tas ir, kad līst ūdens, bet tu tomēr dzirdi to "dziedāšanu". tagad esmu ārā no vannas un nācās nosecināt, ka viņa nevis (kārtējo reizi) dzied līdzi Kristīgajam Radio, bet gan atšķīrusi kaut kādu grāmatu, kas man izklausās pēc psalmu krājuma vai something like that & `pēc notiem` dzied. trakums! arī klausoties pasmagu mūziku uz maksimālo volume dzird cauri. ai, nu nepanesu šķību dziedāšanu. un es neesmu ateiste īsti, bet man tā kristietība liekas liels sviests un ne tāds, kas uz ķermeņa smērējams vai uz maizes. māciet man pacietību.

vakar gandrīz pievācu kaķīti. tad mums būtu veseli četri kaķi. viena meitene uz skolu atstiepa tādu baltu un pūkainu. turklāt viena ace bija zila un otra zaļa. baigais smukums. sēdēja mums uz soliem, draudzīgais, iekaroja visu meiteņu ļubestību. Žanetas arī, Daukšķe gan dusmojās, ka šams traucē mums par piramīdām mācīties, bet viņa tak nebūtu matemātikas skolotāja, ja neko neteiktu.
ai, man kādreiz gribētos tādu baltu un pūkainu & arī ar to acu joku.
starp citu, tas kaķēns nu ļoti, ļoti atgādināja Elīnas K. balto jawkumu.