Nervi galīgi čupā. Esmu pārāk satraukusies par visu to skolas lietu (ATKAL, bļat!). Nezinu kā lai sevi nomierinu. Gribu gulēt, atpūsties. Spēka vairs nav, un es atkal zaudēju savu, erm, grābienu, vo, uz erm motivāciju.

Haltūra un nogurums.

Turklāt, man ļoti gribas ēst. Tā, normāli pieēsties, muahaha (tāpēc nevaru sagaidīt, kad būšu mājās; vismaz normālu paiku dabūšu, jo tagad man pat nav naudas, lai sev kaut ko apēdamu varētu iegādāt... bet te arī ir problēma, jo man diez vai būs naudas, lai vsp tiktu mājās... psc vnk.).

+ vienīgais cilvēks, kas kaut kā spēj ienest mieru un atmodināt pozitīvismu nav pieejams. turklāt, Ah, ironija! es tipa gribu iemācīties sevi distancēt no konkrētās personas, kas spēj izraisīt placebo happiness... I think I'll fail miserably.

mjā, mans garastāvokļa un domu kāpums un kritums mani padarīs traku.

Haven't you seen
The ruins of her world