tagad sēdu un domāju : it kā atlantā ir tas izteiksmes līdzekļu darbs. it kā varētu paņemt, iztērējot pēdējo naudiņu. skaidrs jau ir, ka būs grūša nakts tā vai tā. tāpat nav šaubu, ko tos dažus darbus, kurus var atlantā atrast, ekspluatēs tā slinkā kursa daļa, kas ir tieši tāda pati kā es. + tā kā es parasti tādas lietas nedaru un man nav īpaši labas/veiksmīgas zvaigznes iedalītas, gan jau, ka mani pieķertu, noslānītu un nez ko vēl ar mani izdarītos. zinu arī, ka Skolotājas kundzei es ne īpaši patīku, naivi būtu cerēt, ka pāris mēnešu laikā Ms jau mani ir paguvusi aizmirst (kaut kāds visnotaļ neveikls teikums...).

man vienmēr kaut kā ir gribējies dzīvot savu dzīvi tā no malas. tas būtu tā, it kā es varētu pasauli, nevis piedalītos tās atrakcijās. tagad man šķiet, ka es pati vēroju sevi no malas, nepiedalos lēmumos, kuru rezultāti traucē baudīt brīvību un citus našķus. ek, nav ko gausties.