Ļoti jau man gribētos, lai Vīrietis nebūtu galīgs tugadums (nezinu kas tas pa vārdu tāds, bet mamma tā sauc ne pārāk gudrus kadrus & kaķi Princi arī, LOL) un prastos man smaržas uzdāvināt. Tur pat nevajag lielu domāšanu -- bija sieviešdiena, es pēc tām Diesel raudu jau ilgi, ilgi, ilgi, viņš pret mani bija slikts nesen... Bet nē. Viņš man var uzdāvināt Lāci, kas put plauktā, bet smaržas nevar. Nez kāds tur štuks apakšā. (lai gan patiesībā zinu, nauda un tā)
Bet, nu, saprotams -- es cerēju, ka būs uz Valentīndienu iedomājies, bet uzdāvināja brošu, kuru man bail lietot, jo taisās vaļā aizdare.
Cerēju, ka no Dānijas atvedīs, pat aizrakstīju, ka darētu kā suvenīrs, bet tur esot bijis dārgāk, nekā eBay atradās vienreiz, so neņēmis.
Visbeidzot, cerēju, ka uz Sieviešdienu kaut ko piedomās, bet laikam jau viņš uzskata, ka tas ir kaut kāds uzpūsts fufelis un ar pliku ā, apsveicu pietiks.
Cerība - muļķa mierinājums.

---
Pa nakti izkritu no gultas. Nezinu kā. Dikti sāpīgi nebija, bet nebija arī tā, ka galīgi nekas. Vīrietis no rīta smējās varen gardi, kas man likās nejauki, jo šis arī vainīgs, ka man tā iet, biju jau atradusi ar viņu vienā gultā gulēt. Tagad abiem grūti iekārtoties tā, lai viens nav galīgi iespiests/izspiests.

---
Iesim šovakar uz Soulfly. Par grupu vairāk kā par izcelšanos un umbabaraumba nezinu...

---
Pa brīvdienām uz Liepāju. Jau tagad jūtos ļoti nomākta par visu to pasākumu, bet mammai grūti bij teikt nē. Ar visu to situāciju mazākais ko varu darīt ir ar mācībām palīdzēt.

---
Grammar KD izdomāju pavisam jaunu passive voice.