Once I searched the Net, photobucket in particularly, for photos, icons & stuff about "love". I found many, many .jpg and such worth saving / remembering, but one particular umm thing hit my heart or whatever in the centre.

---

I want a boy <3
who I can run to;
with tears running
down my face
& the first thing he says is
"whose ass am I kicking, babe?"

---

I miss my best [boy]friend. I do not think he was the person I saw in him. It is strange, the ways I am thinking and amplitudes I am forgetting.

Indeed, es esmu slima. Jocīgais vakardienas pustransa stāvoklis nav izgulēts, lai gan no sākuma radās tāda ilūzija. Kakls ir jocīgs, galva - smaga vate. Tomēr varu derēt, ka temperatūra man nav, bet minētais stāvoklis ir mani piemeklējis tikai lai kaitinātu. Mani & man apkārt esošos.

Snieg. Snigšana fascinē. Piecēlos, ieraudzīju, ka snieg, tad pāris minūtes sēdēju un vienkārši lūkojos pārslās.

Mūsu dzīvoklis izskatās pievilcīgs ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses -- putnu (zīlīšu, zvirbuļu, milzu kaiju) konstantās vizītes piedod kaut kādu raksturu un dzīvību kastītes mājai. Tāpat kā aizvēsturiskas dāmas un pamesta kaķa draudzība.

Par putnie, es gribēju nopirkt prosu vai kaut ko tādu (viņiem) ēdamu, bet tad nolēmu, ka esmu par skopu, lai latu izdotu sava prieka pēc. Vismaz vakar tāda es biju. Ir taču vēl citas dienas.

Murgoju šonakt patiesībā, nevis sapņoju. Bija man gramatikas eksāmens, es kavēju, neko nejēdzu utt. Sesijas stress. Tādēļ es tagad nemaz nemācos Phonetics. Nožēlojami.