Vakar pirmoreiz pati cepu karbonādes. Ne es piededzināju, ne pārsālīju vai pārpiparoju. Bija pat gardi. Vīrietis pateica, ka garšo ļoti kā manas mammas ceptās -- kulinārijas pasaulē nevar būt labāks kompliments, jo mana mamma ir virtuves gurū (viens no viņas karjeras sapņiem bija pašas kafejnīca). [tas, ka Artūram arī garšoja bija tikai pluss]

Vēl tikai zupas jāiemācās taisīt (kas man liekas pats sarežģītākais ēdiens, nez kādēļ) un būšu pavisam laba namamāte.

---

Visi trīs malkojām karstvīnu, klausījāmies kā vējš un sniegi trako aiz loga un centāmies nolūrēt Dark Knight FullHD. [mani uzjautrināja Artūra prognozes par filmas attīstību; puisim nācās vilties, ka sižets nav tik klišejisks, kā viņam šķiet]

Anyways, mūsu mazais dzīvoklītis ir pārvērties par visnotaļ mājīgu un patīkamu ūķīti.

Jūtos kā varonis!!
Rupji mērot, trīs/divu ar pus stundu laikā es transkripcijā uzmetu normālu tekstiņu. Te ar` jāatzīmē, ka gandrīz katru vārdu check-oju draugos vārdnīcās. Man likās, ka visa diena paies un nāksies (atkal) bastot Phonetics.

p.s. -- man pat patika meklēt izrunas, tātad šodiena ir no tām dienām, kurās man patīk studēt angļu val.