Tad, kad es jau pieradu pie neko-nedarīšanas brīvības, mani atkal sāka terorizēt Universitātes spoki. Tagad par reģistrēšanos. Argh!
Labi, B daļas priekšmeti sarakstā nav; varbūt bija jāiet pašai un jāsaka, ka esmu itālis. Who knows? To es uzzināšu tik pirmdienā, kura man ir diez gan monstrīga paskata. Viegli nebūs.

Jauki, ka nav neviens pavisam agrais rīts. TOTIES jēdzienam "logs" tagad ir pavisam jauns skaidrojums, jo man piektdienā starp lekcijām ir ne vairāk ne mazāk kā pāris gaismas gadi. Ir rīta itāļu valoda un tad jāgaida līdz 18, kas nozīmē tikai to, ka es nevarēšu vairs braukt uz Cēsīm, un uz Liepāju arī nē. Really nice.

PLUS mēs esam apvienoti ar kaut kādu zviedru grupu, argh, un ne tikai Grammar & Phonetics pasniedzēji citi, bet arīdzen ITA. Pavisam nejauki, par pēdējo ceru, ka kļūda.
Kur tur vispār loģika, semestra vidū vienam un tam pašam priekšmetam pasniedzēju apmainīt. Ne viņiem viegli, ne mums.