Atbraucu uz Liepāju bez lādētāja telefonam un īpašā vadiņa iPod'am. Līdz ar to, man tulīt izbeigsies mobs, bet dzīves apnikums Liepājā (lasi -- nebeidzama TV skatīšanās, pa kuru neko īpašu nerāda) liek tērēt iPod enerģiju. Sak, davai, Rammstein un citi draugi, uzlabojiet man garastāvokli.

---

Laura pārsvarā sēd pie kompja. Šausmas. Un ko viņa dara? Raksta nelaimīgajiem kristiešiem psalmus čerez draugiem. Tādus, no sērijas. DIEVS TEVI MĪL(, bet ES nesapratu par ko tur vispār tiek runāts, tajā konkrētajā ierakstā).
Tā nu sanāk, ka es pie PC tieku tad, kad šī nav mājās.
Manuprāt, sanāca tāpat kā toriez ar baznīcā iešanu -- lai jau bērnam ir ko darīt... Tas, ka bērns sajuks prātā nevienam neienāca prātā (umm). Tagad gribēja, lai ir kāda cita nodarbe mājās, un nevar tak ierobežot cilvēku tā. Modernais tehnikas laiks utt. Nu, i? Tagad viņa vēl terorizē cilvēkus virtuālā vidē un apmeklē kristīgās "vietnes". I mean, c'mon.

---

Mamma studē. Sesija viņai bija smaga, toties nepadevās un visu nokārtoja. Baigi labas atzīmes, esmu lepna.

---

Kaķiem es laikam mazliet tākā pietrūku. (ja dzivniekiem vispār cilvēks var pietrūkt) Dzīvojas visu laiku vismaz viens no trīs runčiem mājās, manā gultā. Pēdējās divas dienas ejot gulēt bija jāspēj iegrozīties šķībi greizi, jo visi trīs uzskatīja par vajadzīgu gulēt pie manis.
Man nekas nav pretī. Es dievinu savus trīs runčus. Manuprāt, kaķi ir dzīvnieku dzīvnieki. Da best ever. Tas ir šausmonīgi, no vienas puses, bet brīžiem man tie trīs murmuļi trūkst vairāk par ģimeni, kad esmu Rīgā.

---

Man joprojām ir jocīgi sapņi. Katru nakti. Dažādas pakāpes, bet baisīgi.
Šonakt atkal mocīja trepes bez pakāpieniem vietām, vai bez tās umm... margām. Nesen bija mans "iemīļotais" gaisa tilts. Sapņos man ir grūti pārvaramas bailes no augstuma. Dzīvē tik traki nav, īstenībā man nepatīk tikai lifti un kaut kādi tādi nelāgi torņi. Brr.